Freimanis atceras to dienu tiesas zālē, kad tika nolasīts spriedums par viņa apcietināšanu, un viņš, būdams vien uzvalkā un bez perosnīgajām mantām, tika aizvests uz Centrālcietumu.
"Nemūžam neaizmirsīšu pirmo mirkli... Ir baisa sajūta pie kameras durvīm, kad stāvu tur ar savu sarullēto matraci padusē... man aiz muguras ir cietumsargs, kurš attaisa dzelzs durvis, aiz tām restotās... Un viņi, divdesmit kamerā esošie, pie tām sanākuši un necenzētā leskikā kliedz, ka nevajag vēl vienu," atmiņās dalās Freimanis.
Tāpat viņš atceras garu galdu, pie kura sēdēja "zeks" un trina nazi. Freimanis to skatu salīdzināja ar filmas kadru.
Tālis saprata, ka tūlīt durvis aizvērsies un viņš paliks viens ar ieslodzītajiem. Tobrīd prātā bija tikai lūgšana, lai Dievs stāv klāt.
Tiesa gan, situācija atrisinājas mierīgi, Fremanim tika ierādīta vieta, bet pēc gada viņš pārvests uz citu korpusu, kur atradās sešvietīgā kamerā.
***
1993. gadā Aleksandrs Lavents uzaicināja Freimani kļūt par Banka Baltija prezidentu. Banka piedāvāja augstas procentu likmes noguldījumiem latos, tādējādi rēķinoties ar lata vērtības mazināšanos. Kad šī prognoze nerealizējās, bankas reālais vadītājs A. Lavents piešķīra vairākus fiktīvus kredītus, tādējādi iztukšojot tās kasi un novedot pie maksātnespējas 1995. gada maijā. Pēc bankas kraha T. Freimanis nonāca uz apsūdzēto sola. 1996. gadā viņam, Laventam un vairākiem citiem bijušajiem Bankas Baltija darbiniekiem tika izvirzītas apsūdzības, krimināllieta tika nodota tiesai 1997. gada jūnijā. 1998. gada rudenī apsūdzētajiem tika mainīts drošības līdzeklis — viņi tika apcietināti.
2001. gadā T. Freimanis iesūdzēja Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā.Tā paša gada nogalē tiesa viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem ar mantas konfiskāciju.
Spriedums tika pārsūdzēts Augstākajā tiesā, kur 2007. gada novembrī T. Freimani notiesāja un piesprieda 5,5 gadus ilgu cietumsodu, bet pirmstiesas apcietinājumu ieskaitīja cietumsodā, atbrīvojot viņu tiesas zālē.
2009. gadā T. Freimanis Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā iesniedza prasību pret Latvijas valsti Tieslietu ministrijas personā par kopumā 100 000 latu morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, jo apcietinājumā viņš pavadījis par trim gadiem ilgāku laiku, nekā bijis galīgais viņam noteiktais sods. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa uzdeva piedzīt no Tieslietu ministrijas 3500 latu morālā kaitējuma atlīdzību, kā arī valsts nodevu un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
DŽA
Šodien, 22:20
