Gribētu, lai jūs atbraucat, nofilmējat un parādāt, kāds “bardaks” darās ap Rīgas autoostu. Nav, kur stāvēt, nav, kur apgriezties. Pašvaldības policija dzenā. Vietu nav. Bet mums ir laicīgi jāiebrauc [autoostā], lai paņemtu cilvēkus, nemaz nerunājot, lai pastāvētu, tualete un vēl kaut ko.
“Vispār ir pakaļā!” tieši tik īsi atbild viens no sastaptajiem Viktora amatabrāļiem.
Un dažs labs situāciju apraksta pat vēl skarbāk. Kā gan citādi, ja nelielā teritorijā saspiesti lielizmēra starppilsētu autobusi, pasažieri, tad vēl arī privātās automašīnas un gājēji, kuri dodas, piemēram, uz Centrāltirgus paviljoniem. Tagad klāt vēl arī vērienīgais “Rail Baltica” projekts un arī pilsētas ceļu būvdarbi.
Tikmēr šoferis Agris zina stāstīt, ka autoostas teritorijā ļauts iebraukt vien pasažieru uzņemšanai, taču darba galvenā instrumenta atstāšana stāvēšanai kļūstot par lielāko izaicinājumu. Ja līdz šim šofera darbs jau tā bija stresa piesātināts, jo atbildība liela - pārvadāt cilvēkus un nogādāt tos droši pieturās, tad tagad mati sirmojot vēl straujāk. Nereti atrast vietu, kur apstāties, ir vēl izaicinošāk par adatas meklēšanu siena kaudzē.
Autovadītājs Juris uzsver, ka Eiropas normatīvais regulējums nosaka konkrētus atpūtas brīžus starp reisiem, kad autobuss nekust, bet šoferis, piemēram, atlaižas krēslā un atjauno mundrumu. Turklāt transportlīdzekļa kustība un dīkstāve tiek dokumentēta tahogrāfā. Tiesa gan, liela daļa no “atpūtas laika” tagad aizrit stāvvietas meklējumos un sastrēgumu pārvarēšanā.
Pasažieru pārvadājumu uzraugošā institūcija Autotransporta direkcija gan krata ar pirkstu un saka, ka no savas puses esot izdarīts viss un vēl vairāk, lai pārvadātājiem būtu labāk, proti, uzņēmumi esot informēti par stāvvietu zonām autoostas apkaimē.
Lotārs Dravants“CATA” Pasažieru pārvadājumu dienesta vadītājsEs pats esmu bijis vairāks reizes tur uz vietas apskatīties. Jautājums bija, vai ir izstāstītas stāvvietas? Atbilde ir, jā, ir izstātītas, jā, viņiem tās ir zināmas. Ne viss no piedāvātā ir derīgs katram no mūsu reisu kombinācijām. Teorētiski šīs vietas ir labas, bet praktiski - ne vienmēr.
Jau pēc sižeta tapšanas iesūtītajā komentārā AS “Nordeka” Pasažieru pārvadājumu direktors Edvards Valdmanis uzsver, ka pārbūves laikā grūtības esot teju visiem satiksmes dalībniekiem, tāpēc galvenā problēma esot satiksme kā tāda. “Mēs tomēr gaidītu, ka atbildīgie par starppilsētu un piepilsētu pasažieru pārvadājumiem parūpētos par infrastruktūru un organizāciju,” akcentē Valdmanis.
Savukārt Rīgas domes Satiksmes departaments uzsver, ka, vienojoties ar visām iesaistītajām pusēm, būvdarbu laikā izveidotas autobusu stāvvietas trīs punktos Turgeņeva, Jēzusbaznīcas un Elijas ielā. Neko citu pilsēta pašreiz nepiedāvāšot.
“Rail Baltica” projektu pilnībā plānots pabeigt 2030. gadā. Krietni ātrāk noslēgsies autoostas apkaimē notiekošie ceļu būvdarbi.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Komentē