FOTO: iedzīvotājiem Rīgā "histērija" kokā pamanītas čūskas dēļ

Rita Lazda 28.apr
 
Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency
Kādā Rīgas mikrorajonā iedzīvotāji pamanījuši, ka kokā redzams branga izmēra zalktis. Lai dzīvnieku pārvietotu izsaukti ne vien veterinārās klīnikas pārstāvji, bet pat glābēji, liecina "Dzīvnieku policijas" ieraksts sociālajā tīklā facebook.
"Kādā Rīgas mikrorajonā garlaicības un Covid-19 noteiktās karantīnas apnikušie un pārņemtie iedzīvotāji ieraudzīja publiskā teritorijā koku puduriņā aiz miskastēm kokā uzlīdušu zalkti, kurš bija nolēmis pasauļoties saulītē... un sākās histēriska ažiotāža: liela čūska, droši, ka indīga, mums bail no viņas, tā ir pretīga, lūdzu nekavējoši brauciet/aizvāciet... Nelīdzēja ne skaidrojošais darbs, ka zalkši ir aizsargājami, pārtiek no kukaiņiem, vardēm, pelēm un mazām zivtiņām, ja mitinās ūdens tuvumá, ka zalktis jebkuras mājas pagalmā tiek pēc latviešu tradīcijām uzskatīts par mājas svētību," raksta "Dzīvnieku policijas" pārstāvji.

Tiesa, zināms, ka veterinārās klīnikas pārstāvji atteikušies braukt uz izsaukumu, tomēr ieradušies glābēji, kas kustoņu pārvietojuši.

"Lūdzu, cilvēki,esiet saprātīgi un iecietīgi. Šī nav tikai cilvēku planēta. Uz pasaules ir arī citas radības, kurām tiesības baudīt sauli, netikt tramdītām un mocītām un pārvietotām kaut kur, nezin kur," uzsver "Dzīvnieku policijas" publikācijas autori.

Ekrānšāviņš no facebook/ Dzīvnieku policija

Portāls nra.lv reiz rakstīja, ka senie balti zalkti uzskatījuši par svētības nesēju, kā arī saules sargātāju. Vēl vairāk - pats būdams vieds, viņš sargājis arī lielo dārgumu papardes ziedu, ko atvēlējis iegūt tikai sirdsšķīstiem un drosmīgiem ļaudīm.

Zalkši sastopami galvenokārt upju un ezeru tuvumā. Un, ja kādreiz redzama čūska, kas, galvu izslējusi, peld pa ūdeni, tas, visticamāk, ir zalktis (citas mūsu čūskas no laba prāta ūdenī nelien). Peldēšanas iemaņas dzeltenausim noder, barību meklējot. Zalkšu galvenā ēdmaņa ir vardes, vasaras sākumā arī kurkuļi. Un šāds ēdiens, protams, meklējams pie ūdeņiem un tajos.

Zalktis medījumu satver un pēc tam aprij dzīvu. Atkarībā no medījuma izmēra rīšanas process notiek no dažām minūtēm līdz pat vairākām stundām. Ja aprīts pamatīgs kumoss, tad, protams, vairākas dienas kārtīgi jāatpūšas, līdz pusdienas sagremotas. Tad zalktis var izlīst piesaulītē pasildīties. Kā zināms, aukstasiņu dzīvnieku ķermeņa temperatūra atkarīga no apkārtējās vides temperatūras, bet, jo tā augstāka, jo ašāk norit gremošana un vielmaiņa. Taču arī pārlieku liels karstums čūskām var kaitēt.

Vairāk par to lasi šeit.

Komentē 3

 
Anonīms
 

Ko tur var piebilst..viens vārds..pilsētnieki.nekaitīgs zalktis viņus šausmina,tajā pašā laikā paši ved laukā paskrieties dobermaņus kuriem dzīvokļos vispār nevajadzētu atrasties..nu ja..zalkši daudzus ir nokoduši

29.aprīlis Atbildēt

Droši vien jau Linezera vienpatis, nesen arī tur viens tāds ložņāja, bet pēdējās dienās nav manīts.

29.aprīlis Atbildēt

Labāk būtu šausminājušies par Rīgas piderasiem.

6.maijs Atbildēt
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 18:29

Jaunākās diskusijas