"Pirms gada, pēc meitas lūguma aizlidoju viņai līdzi uz Maskavu. Ar suņiem (3) palika mana mamma. Un notika nelaime, lielais suns nolēma mazākajam (vecākajam) pierādīt savu alfa tēviņa statusu. Ielidojot Latvijā, uzreiz ar taksometru skrēju uz slimnīcu. [...] Rēķins protams bija iespaidīgs. Tuvu četriem cipariem, bet ne par to ir stāsts. Šoreiz mamma kategoriski atteicās palikt ar visiem trim suņiem. To arī pati sapratu, ka vairs riskēt negribu.
Un nolēmu, ka lielais brauks uz suņu viesnīcu. Dievs ir mans liecinieks, apzvanīju daudzas viesnīcas.
Citur piedāvāja gulēt ārā, siltinātās būdās. Bet tas nebija priekš mums. Kane Korso nu nav āras suns. Beigās atradu ļoti labu suņu viesnīcu Baltezerā. Vēl pajokoju: Nu mīļais, Tu atpūtīsies Baltezerā.
Visu izrunājām ar viesnīcas saimnieci. Aizvedu pat savu silto segu, lai ir mana smarža. Kad devos prom, suns iznāca voljērā un sastindzis mani vēroja. Viņš nespēja noticēt, ka es aizeju, un viņš kaut kur paliek.
Bet viņš vēl visu vakaru bija gaidījis, nekustīgi pavadot voljērā, un skatoties manā aiziešanas virzienā. Viņš gaidīja mani nākam. Bet es neatnācu, jo bija jālido prom.
Un suns noticēja, ka esmu viņu pametusi. Pārstāja ēst, un iet pastaigās. Labi, ka pateicu, ka viņam garšo gurķi. Viesnīcas saimniece devās uz dārzu, salasīja gurķus, kurus pa kādam mans mīlulis nograuza, guļot uz manas segas. Arī pastaigā veda pie saites, lai kaut cik liktu iet pastaigāt.
Visu cieņu viesnīcas īpašniekiem, ka darīja ko varēja, lai mazinātu mana suņa sāpes, skumjas un kreņķus.
Un tad es atlidoju. Es izgāju pastaigas voljērā un gaidīju. Kad atvēra viņa istabas durvis, es pasaucu. Viņš pirmajā brīdī pat nenoticēja. Tad iesmilkstējās, un joņoja manā virzienā. 60 kg gāzās man virsū, aiz laimes saplēšot manu džepmperi, un laizot man muti tā, ka reāli pat nespēju ievilkt elpu. Vēl 30 min nespēja nomierināties.
Braucot uz mājām pusi ceļa man sūdzējās. Tad norimās un apgūlās. Protams tagad uzmana mani. Un tik daudz skatījies acīs viņš man nekad nav līdz šim. Bet acis jautā: nu kā Tu varēji tā mani atstāt? Tad es sabučoju viņa lielo degunu un saku: Es tevi, nekad neatstāšu, sarunāts?" ierakstu noslēdz sieviete.
Diennakts laikā ar ierakstu cilvēki dalījušies teju 50 reizes, bet komentāros norāda, ka šis stāsts aizkustinājis līd asarām.
Jau iepriekš sociālajos tīklos cilvēki dalījušies ar līdzīgiem stāstiem, taču ne visi beigušies tik laimīgi. Citās situācijās, kad dzīvnieku īpašnieki dodas uz ārzemēm vai pat tikai no vasarnīcām atpakaļ uz pilsētu, mīluļi tiek pamesti un viņi paliek gaidot saimniekus, kuri neatgriežas. Tad vien pieviltajiem četrkājainajiem draugiem nāks nokļūt neomolīgajās patversmēs.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Lucas Diablo
Šodien, 4:54
