"Simt gramu kortelītis un uzgriežņu atslēga"; ko latvieši dod līdzi aizgājējiem

Diskusiju mikroblogošanas vietnē "X" uzsāka Elīna: "Šodien apglabājām brūtgāna vecmammu. Ieliku viņai zārkā līdzi "Šņāci, Minna" vārdus, jo tā bija viņas mīļākā dziesma. Jūs esat kaut ko likuši līdzi apglabājamajiem?"

Komentētāji stāsta: "Medus burciņu & telefonu..."

"Mūsu dzimtā kaut kā ir iegājies, ka liek līdzi brilles, ķemmi un kabatas lakatiņu. Es nezinu, vai tas ir vispārpieņemts Zemgalē vai kur citur"

"Spogulīti, monētu un ķemmi mammai. Ieliku sudraba spogulīti un sudraba monētu, lai arī man teica, ka simboliski taču un var tik vērtīgas lietas nelikt. Bet tas likās nepareizi, un es pa kluso sainītī ieliku vērtīgāko.'

"Mammai līdzi cigaretes un “zobi”, to man stingri pieteica, lai ieliek līdzi:-) Ome jau izsenis piekodināja, lai glabā ar viņas spilvenu, ka uz skaidām negulēs.. Vidu izdarījām kā prasīja"

"Vectēvam ieliku kabatā kārtis, jo mēs mēdzām vakaros spēlēt pokeru un citas kāršu spèles, ar ko esot laiku īsinājuši leģionāri un pēc kara mežstrādnieki. Īsi pirms aprakšanas kāds no radiem tomēr izņēma laukā, jo spēlēt kārtis neesot Dievam tīkama nodarbe."

"kad biju sīka, uzdāvināju mammai miniatūru koka vilcieņu, ko viņa turēja darbā uz galda vienmēr. to tad arī pēc tam ieliku līdzi."

"Opim likām līdzi ķemmi, mutautiņu, kortelīti, kārtis, Latvijas laika anekdošu grāmatiņu, svaigāko “Kurzemnieku” un vēl arī “Sestdienu” - atceros, mamma teica, ka jāliek tieši Sestdiena nevis Diena, jo uz tās nedēļas izdevuma esot dikti smuka meitene virsū, tieši opja gaumē."

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.