Ebonija Brauna atceras dienu, kad viņas māte Mirtla Brauna pazuda bez pēdām. Tas bija 1990. gads, viņai bija 13 gadi. Tad Brauna apciemoja savu labāko draugu Ņujorkā. Viņai tika nozagta somiņa, kurā atradās zāles pret epilepsiju un personas apliecība. Viņa pastāstīja savai ģimenei, ka nejūtas labi, un devās uz Bruklinas slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu, lai saņemtu zāles.
"Beigās viņa aizgāja viena. Un tā bija pēdējā reize, kad mēs ko zinājām par viņu,” sacīja Ebonija.
Gandrīz 32 gadus vēlāk Mirtlas brālis Roberts Brauns skatījās televīzijas pārraidi Late Night. Raidījums bija par neatklātiem gadījumiem Ņujorkas medicīnas ekspertīžu birojā. Tiesu medicīnas antropoloģijas direktora asistentes Andželas Soleres vadībā komanda izskatīja pazudušo personu lietas, daudzas no tām no deviņdesmitajiem gadiem.
Pārraides laikā Brauns uz plakāta par pazudušajiem cilvēkiem pamanīja attēlu, kas izveidots, izmantojot sejas rekonstrukcijas tehnoloģiju. "Es redzēju meiteni, kura varēja būt vai nebūt mana māsa.
Divas dienas vēlāk Brauns un viņa sieva piezvanīja medicīnas ekspertīžu birojam. Tā Solere un viņas komanda sāka strādāt pie Mirtlas Braunas lietas. Drīz vien Solere piezvanīja ģimenei. "Robert, mēs domājam, ka esam atraduši tavu māsu," viņa teica. Un tad viņa jautāja, vai viņa varētu nosūtīt mirušās personas fotogrāfiju, lai apstiprinātu, ka tā ir Mirtla.
"Pagāja sekunde, lai saprastu, ka tā ir viņa," atceras Roberts.
Izrādījās, ka Mirtla, kurai tobrīd bija 35 gadi, nebija reģistrēta un netika uzņemta Bruklinas slimnīcā. Viņa gaidīja savu kārtu neatliekamās palīdzības nodaļā. Kādā brīdī sievietei sākās lēkme un viņa nomira. Vienīgā informācija, ko Mirtla sniedza slimnīcai, bija viņas vārds un dzimšanas datums.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Caroline Pearce
Šodien, 9:52
