"Februāra vidū, dodoties jau kārtējā palīdzības nogādāšanas braucienā uz Ukrainu, atpakaļ vairs nebraukšu. Jau sarunāts, ka pieteikšos karavīru sadales punktā, iziešu drošības pārbaudes, medicīniskās pārbaudes un došos aizstāvēt Ukrainu un arī Latviju karalaukā.
Pilnībā saprotu, ko tas nozīmē, ka manas izredzes izdzīvot ir 50 pret 50. Bet tādu iekšēju baiļu vismaz šobrīd man nav. Drīzāk ir tāds adrenalīns, kā tas man tur izvērtīsies. Katrā gadījumā es nebraucu tur nomirt, bet, ja būs sliktākais variants, tad neko - tā vismaz būs jēgpilna nāve," viņš saka, uzsverot, ka viņu atrunāt ir bezjēdzīgi.
Protams, viņš cer, ka ļaunākais nenotiks.
Viņš nenoliedz, ka viens no iemesliem šādam lēmumam ir tas, ka vairāk nekā gadu viņam nav izdevies atrast kārtīgu darbu Latvijā.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Ovelis
Šodien, 10:57
