Nesen mikroblogošanas vietnē “Twitter” bija lasāms kādas skolotājas ieraksts. Viņai skolniece vaicājusi, ko darīt, ja bērns mīl savus vecākus, bet ļoti grib, lai viņi beidz dzert. Šis ieraksts izraisīja plašāku diskusiju.
Daudzi uzsvēra, ka alkoholisms ir ne tikai izplatīta, bet arī sabiedrībā pieņemta kā normāla parādība.
Statistika liecina, ka 2020. gadā Latvijā vidēji viens cilvēks vecumā virs 15 gadiem izdzēris 12,6 litrus alkohola. Vairumā jeb 5,7 litri ir tieši stiprais alkohols, kura patēriņš pēdējos desmit gados pieaudzis par 2 litriem. Ar to atšķiramies no citām valstīm, kur dzer vairāk alu un vīnu.
“Tradicionāli mēs lietojam vairāk stipros alkoholiskos dzērienus. Un gandrīz puse no visa alkohola patēriņa ir stiprie alkoholiskie dzērieni, kas faktiski arī ir tie, kas ātrāk veicina alkohola atkarību. Daudz straujāk nekā no viegliem alkoholiskiem dzērieniem,” skaidroja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta Astrīda Stirna.
Raugoties uz valstu sarakstu, kur izdzerts visvairāk alkohola uz vienu iedzīvotāju, redzama Krievija, Francija, Čehija, Austrija un pirmajā vietā - Latvija. Dati iegūti pirms pandēmijas, kad cilvēki biežāk ceļoja. Un Latviju par ceļojuma galamērķi nereti izvēlējās tieši lētā alkohola dēļ.
Nozare uzskata, ka šis aspekts jāņem vērā, rēķinot vidējo patēriņu. Tad Latvijā viena cilvēka izdzertais būtu mazāks - 11 litri. Joprojām daudz. Bet tad mēs nebūtu dzeršanas līderi.
Plāns dzeršanas mazināšanai, kam vajadzēja jau darboties, iestrēdzis ministriju gaiteņos. Nav īstenota neviena no iecerēm - ne par akcīzes nodokļa palielināšanu, ne reklāmu un mārketinga akciju ierobežojumiem. Arī iecere samazināt alkohola tirgošanas laiku veikalos pagaidām apturēta.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
V ilis Gutmanis
Šodien, 15:04
