Hmm,te ļoooti piesardzīgie runā par "te ikdienā runāto tēmu?!", es arī atradu arhīvos. "un arī tieši par viņu ļoooti Forumā aktīvo tēmu": 

E. Purnis. Igauņi uzspļauj krievu “mēlei” un kiriļicai

2011. GADA 15. FEBRUĀRA 

Kad 5 un 6 decembrī skatījos ziņu  raidījumu “Panorāma”, tad uzkrita, ka Latv. TV diktoram ar izteikti kroplīgu akcentu latviešu valodā bija intervijas Igaunijā ar tās iedzīvotājiem. Un savdabīgi, bija tas, ka visi intervējamie bija Igaunijas krievvalodīgie iedzīvotāji, tāpēc interviju sarunas notika krievu mēlē un tikai nobeidzot šo Igaunijas apskatu, pēdējie  divi intervējamie bija igauņu valdības ierēdņi.
Viens, zemāks ranga ierēdnis atbildēja uz “mūsu” TV diktora jautājumiem konsekventi angliski, ignorējot  “latviešu” diktora krievu “mēli” un otrs bija valdības  ministrs, kurš savukārt, kā jau augstāks savas valsts pārstāvis konsekventi runāja tikai  valsts valodā-igauniski ar tulka palīdzību, no krievu “mēles” pārtulkojot jautājumus igauniski. Un igauņi tikpat labi zina krievu mēli, bet principā izvairās no okupantu mēles lietošanas un kontaktiem ar kiriļicā  runājošajiem runā vai nu angliski, vai pieprasa tulku un runā tikai igauņu valodā.

No sākuma pārsteidzos, domājot, ka Latvijas krievvalodīgais diktors (acīmredzot, bezdarba un krīzes laikā tapis nenomaināms, pret kādu latviešu valodas perfektu pratēju-laikam tikai ābrams kļeckins varētu šo integrācijas kroplo fenomenu paskaidrot), laikam šovinistiski-demokrātisku apsvērumu pēc izvēlas intervēt Igaunijā tikai psrs ieklīdeņus, bet tad sapratu, ka lieta ir citur. Vienkārši, igauņu pilsoņi principā neatbildēja uz krievu mēlē uzdotiem jautājumiem, vai arī atbildēja angliski, vai tikai igauniski. Un nabaga nenomaināmajam  a.kļeckina “integrācijas fenomenam” nācās stundām ložņāt pa ielām meklējot kādu sovjeturlu, kas saprastu un varētu tam atbildēt krieviski. Un es izjutu prieku un lepnumu par mūsu lieliskajiem un lepnajiem kaimiņiem- igauņiem!  Bet arī baltu skaudību un nodomāju, nu kas traucē latvietim izslieties savā valstī un ja ne principiāli visu laiku, tad vismaz bez vajadzības iztapīgi nerunāt okupantu “mēlē”? Nu kas traucē arī mums būt tikpat konsekventiem un lepniem? Kas mums traucē pieprasīt gļēvajai valdībai izpildīt likumīgo un nepieciešamo dekolonizāciju ? Vienalga ar kādu nosaukumu - vai atbalsts un palīdzība krievijas valdības  gadiem ilgajiem izmisīgajiem saucieniem braukt  viņu tautiešiem uz dzimteni, vai vienkārši uzsākt izmaksāt kompensācijas krievvalodīgo  izbraucēju ģimenēm par katru ģimenes locekli utt.?!

Vai tiešām mēs esam sliktāki un gļēvāki par brāļiem igaunīšiem ?