Aizdomājos par Navaļniju. No vienas puses, man liekas, ka tas ir baigi nežēlīgs sods par savu pārliecību tikt iesēdinātam. Navaļnijs pauda savu politisko parliecību, kas saskanēja arī ar profesionālo darbību (žurnālists) un personīgajām ambīcijām (varbūt pasam kandidēt). Mums bija diezgan līdzigs piemērs - N.Ušakovs bija talantīgs žurnālists, un, pateicoties tam, tika politikā. No otras puses, tādi žurnālisti un demokrātiska domu paušana patiešām var graut valsti.
Man ir gadijies pieredzēt, kā lielā uzņēmumā mainās ik pēc 3 gadiem vadība ar visu komandu. Pirmajā pusgadā nekas nenotiek, jo jaunā vadība mēģina saprast, kas notiek, pēc 2 gadiem sāk strādāt, un tad atkal mainās vadiba un atkal tas pats. Uzņēmuma darbība tiek faktiski paralizēta. Bieži tika praktizēts princips - visu veco pasludināt par nederīgu un ieviest kaut ko jaunu.
Radikāla varas maiņa, turklāt maiņa uz nepieredzējušiem neprofesionāļiem (žurnālisti, aktieri) var vienīgi sagraut visu sistēmu, nepiedāvājot neko labāku. Savulaik A.Kaimiņš gāja visu kritizēdams, bet, būdams vadībā, arī neko labāku nepanāca. Pirmkārt, valsts pārvalde (par starptautiskajām attiecībam nerunājot) ir ļoti sarežģits uzņēmums - ir grūti saprast, kā viss funcionē, paiet laiks, kamēr iedziļinās (ja vispār kaut cik kvalifikācija atbilst), atkarīgs no kompromisa mākslas veidošanas, oratora talanta, personīgajam īpašībām. Īsi sakot, Putins un Co nevarēja atļauties, ka ar Krievijas Federāciju tā riskētu - un atšķirīga viedokļa dēļ valsts sāktu brukt. Mūsu deputāti ar vienu Latviju netiek galā, bet tik milzīgu valsti kā Krieviju vadīt- tas ir vēl nopietnāk.
Sanāk 2 pretrunas. Demokrātiskā valst cilvēki ir tiesīgi paust dažādus viedoklus un par to viņiem nevajadzētu but izraidītiem, nošautiem vai iesēdinātiem. Taču nevienā karaļvalstī - totalitārā valstī nebūtu pieņemams, ka padotie sāktu taisīt revolūciju. Piekrītu šeit paustajam uzskatam,- ka monarhija ir labāka par parlamentāru valsti, kurā katrs muļķis var ievēlēt muļķi, kurš ne par ko neatbild. (Bet parlamentāro sistēmu izveidoja, jo momarhija dažādos posmos degradēja.) Tagad vispār var ietekmēt vēlēšanu rezultātus ar naudu (reklāmas utt). Tātad bagatākais uzvarēs.
Tātad Krievija, kaut arī ir demokrātiska valsts, tā ar Putina režīmu bija akceptējusi ko līdzīgu monarhijai, jo bija sapratuši, ka tas nebūs ok ik pec 4 gadiem likt rotēt valdībai un visām iestrādēm. . Un lielā KF nav tāda sīka bodīte, kuru var neapdomīgi iznīcināt, savēlot valdībā nekvalificētus, nepieredzētus populārus cilvēkus.
Fināla secinājums man ir tāds, ka pret Navaļniju tas bija netaisnīgi - tas ir pārāk bargi sēdēt uz daudziem gadiem par savu pārliecību. Bet, ja ņem vērā, ka Krievija patiesībā bija kaut kas līdzīgs monarhijai, ir saprotami un loģiski pieņemtie mēri, lai apstādinātu valsts graušanu. Jebkurā parlamentārā republikā drīkst būt dažādi politiski uzskati, bet neviena monarhija nepacietīs, ka ar sikiem kašķiem un kūdīšanu sagāzīs visu sistēmu. Zkorejas prezidents arī nepaciestu tāda Navaļnija aktivitātes, Ķīna gan jau arī nē.
Ko jūs domājat par Navaļnija likteni un izvēlēm? Kā vajadzētu rīkoties, piemēram, Putinam vai kādam ofic.vai neofic. monarham attiecībā uz bīstamu opozionāru? Vai parlamentāras vēlēšanas nav drīzāk valsti graujoša pārvaldes forma?