Visvairāk pietrūkst apskāvienu
Lai arī Māris pats poti pret Covid-19 ir saņēmis jau janvārī un tāpēc jūtoties krietni drošāk, viņš neslēpj, ka gan pats, gan draugi un paziņas no visa notiekošā ir ļoti noguruši. «Mana kolēģa sievai ir tā saucamais ieilgušais kovids - sekas pēc slimošanas. Taču viskaitinošākais un visgrūtākais ir tas, ka nedrīkstam apskauties… Un cilvēkiem, kas ir vieni, visvairāk vajag tieši apskāvienu, lai nesajuktu prātā…» Māris gan atzīst, ka beidzamajā laikā šo noteikumu gadoties pārkāpt: kad pie viņa ciemos atbrauc draugi, tad pēc kārtīgas pastrādāšanas dārzā viņi mēdzot apskauties. «Tagad man liekas, ka varētu apskaut katru dzērāju - tāpēc, ka pietrūkst tieši cilvēciskas tuvības…» Pirms kāda laiciņa Māris sastapis vienu no bezpajumtniekiem, ar kuriem kā kapelāns strādā Rietumlondonas misijā (West London Mission). «Pajautāju, kā viņam klājas, kā viņš izticis nesenajās aukstajās dienās. Pēc sarunas atvadoties jau grasījos piesist ar elkoni viņa elkonim, kas tagad aizstāj sasveicināšanos, un šis cilvēks man vienkārši apkrita ap kaklu. Tā ka apskāvienu acīmredzot pietrūkst ne tikai man. Iespējams, mēs riskējām abi divi, bet ko darīsi? Patiesībā pēc šī īsā mirkļa man kļuva tik silti ap sirdi! Tagad, pēc potes, patiesībā apskauju visus, kas ļaujas…»
Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" izdevumā!
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.