Lai arī pandēmija vairs kādu laiku nav mūsu dienas kārtībā, tā nenoliedzami ir atstājusi neizdzēšamas pēdas mūsu ikdienas paradumos un emocionālajā stāvoklī. Radošo cilvēku darbība vismaz divus gadus bija apturēta vai notika pēc striktiem ierobežojumiem, kas neļāva pilnvērtīgi izpausties. Viens no pandēmijas ierobežojumu cietējiem bija mūziķis Dons, kuram nācās savu lielkoncertu pārcelt divas reizes, vēlāk to pārveidojot un rīkojot Siguldas pilsdrupu estrādē. Atceroties savādo laiku, viņš atklāj savas sajūtas pēc pirmā koncerta, kuru varēja organizēt.
Es nospēlēju to pirmo koncertu un aizskatuvē mani sagaida tehniskais cilvēks, viņš tur to dvielīti un es nāku, viss nosvīdis un slapjš, viņš uzmet man to dvieli un es nokrītu uz ceļiem, un sāku raudāt. Tās emocijas bija jālaiž ārā.
Sarunas laikā viņš atklāj, ka pēc otrā koncerta tādi emociju uzplūdi nebija. Tās bija emocijas, kas pēc divu gadu pandēmijas bija jāizlaiž laukā.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
DŽA
Vakar, 18:33
