Drūmi: Sievietei skumjas atziņas par redzēto Latvijas laukos

Biju daudz dzirdējusi: visi aizbrauc, lauki paliek tukši.
Šodien to ieraudzīju realitātē.
Aizbraucu uz Mazsalacu. Katra otrā māja tukša. Dzīvo pensionāri. Vairāki uzaicināja padzert kafiju. Iegāju.

Vieniem bērnu neesot, tuvinieku arī. Citiem- bērni ir, bet neatgriezīšoties.

Tiem, kuriem bērni, ir par tiem priecīgi, bērni labi iekārtojušies Īrijā, Anglijā, ASV utt. Viñiem labi, bet vecāki nomiršot tepat.

Ienāk jauns vīrietis, pēc sava sunīša, kuru uzticējis kaimiņienei kamēr darbā.
Jautāju, kā klājas?
-Nu tā... Jūtu, vīrietim iespējams ir invaliditāte. Neērti jautāt, bet veselības problēmas ir. Turpinu- ko dara?
-Palīdzot vienam mazajam zemniekam apkopt aitas.
Zinu netaktiski, bet tomēr gribās noskaidrot algu. Nu esot švaki.
-Cik švaki?
-Nu 160- 180 eiro mēnesī sanākot.
Es: Nopietni?
-Jā, lauksaimnieks nevarot vairāk maksāt, pats knapi velk dzīvību. Tagad domājot, kā malku nopirkt. Dzīvoklīša īre Mazsalacā 22 eiro mēnesī, nu vēl elektrība, telefona rēkins.
Jūtu, mana sejas izteiksme paliek arvien šokētāka. Tā īsti vairs nevaru to noslēpt un nezinu, kā uzvesties, ko teikt.

Apsolu viņiem palīdzēt sagādāt malku. Kā arī ātrumā sāku domāt par iespēju vīrieti paaicināt pie sevis. Bet varēšu ar darbu nodrošināt tikai divas sezonas.

Satieku vēl 4 aktīvus pensionārus. Visiem interesē: no kurienes es? Ar ko nodarbojos?
Stāstu: audzēju zemenes un citas ogas.
Viņi nopūšas: Zemenes? Jūs neticēsiet, te vairs nav kam un kur audzēt zemenes. Bet zinat, pie mums uz svētkiem bija atbraucis pārstāvis no ZM. Un uzdāvināja divus lielus grozus pilnus ar zemenēm. Un visi viņu slavēja- nu tomēr tāds bonusiņš.

Jautāju: jūs to nopietni? Jūs priecājaties?
- Ingūna, te zemenes nevarēja nopirkt, bet beigās viens tomēr atvēra kiosku, vismaz tiekam pie Polijas zemenēm.

Es: jūs šo nopietni?
- Jā! Ingūna, atvedat, lūdzu, mājas zemenes, mēs nopirksim. Jums tāls ceļš līdz mums?
- Nē, man līdz jums cełš nav tāls, Es atvedīšu, un arī ar malku palīdzēšu...

Domu sagrauta izeju no mājas, pa galvu kā neticot grozās saruna. Tā mēgina kaut kur atrast vietu, iegulties, bet nesanāk," facebook raksta Ingūna.

Viņa norāda, ka pēc dzirdētā viņai gar acīm ņirb politiķu ņirdzīgās sejas....