Par piedzīvoto pusnaktī mikroblogošanas vietnē dalījusies kādas mājas saimniece: "Vai es esmu nodzīvojusies tik tālu, ka pēc pusnakts eju pagalmā halātā dzenāt mežacūkas? (Kamēr pārējie mierīgi šņāc) Visam pienāk pirmā reize. Nojausma bija, ka viņas te ir, bet ieraudzīju pirmo reizi. Dzinu prom, jo tuvojās mūsu sētai, nobijos par krokusiem un hiacintēm."
Komentētāja apbrīno autores drosmi: "Nu, trakas tās latviešu sievietes - ko tik neizdarīs sava dārza dēļ! Pat mežacūkas izdzenās! Man būtu bail no mežacūkām, esmu redzējusi brūces, ja tāda uzbrūk. Īsumā - neiesaku."
Saimniece turpina: "Vispār nesaprotu, kur viņa dzīvo - blakus ir mežs - diezgan pagarš, bet netālu atduras kapos. Un tā nav ieklīdusi, jo aizdomīgi rakumi bija jau pagājušajā ziemā."
Vai es esmu nodzīvojusies tik tālu, ka pēc pusnakts eju pagalmā halātā dzenāt mežacūkas? (Kamēr pārējie mierīgi šņāc) Visam pienāk pirmā reize. Nojausma bija, ka viņas te ir, bet ieraudzīju pirmo reizi. Dzinu prom, jo tuvojās mūsu sētai, nobijos par krokusiem un hiacintēm � pic.twitter.com/SI6RMzfsyo
— Inese79 (@Inese_Jolo) February 7, 2024
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
DŽA
8.maijs, 18:33
