Lai arī vairumam šķiet, ka Lielais Ķīnas mūris ir gara un nepārtraukta būve, kas stiepjas tūkstošiem kilometru, garumā, tomēr patiesībā tā ir vesela virkne aizsardzības nocietinājumu, kas celti dažādos laikmetos, turklāt dažreiz tie dublē viens otru vai pat krustojas.
Agrākie sienas posmi tika uzcelti 7. gadsimtā pirms mūsu ēras, bet tikai 3. gadsimtā pirms mūsu ēras Qin Shi Huang - pirmais vienotās Ķīnas imperators - apvienoja vairākas esošās sienas vienā sistēmā, lai aizsargātos pret iebrukumiem. Celtniecība turpinājās līdz 16. gadsimtam, un tieši no šī perioda datētas lielākās un vislabāk saglabājušās sienas daļas.
Joma, uz kuru koncentrējās šī pētījuma autori - viņi to sauc par "Mongolijas loku" -, līdz šim ir saņēmusi ļoti maz uzmanības un ir viena no noslēpumainākajām.
Šis sienas posms stiepjas apmēram 400 km lokā, kas iet vairāk vai mazāk paralēli mūsdienu Ķīnas un Mongolijas robežai. Tā ir daļa no lielākas sienu sistēmas, kas, domājams, tika uzcelta laikā no 11. līdz 13. gadsimtam, un tā sastāv no māla sienām un saistītām konstrukcijām, tostarp tranšejām, nocietinājumiem un skatu torņiem.
Kā atzīmē pētījuma autori, šī sistēma ir viena no noslēpumainākajām Lielā Ķīnas mūra daļām.
"Neskatoties uz tās mērogu un sarežģītību, nav skaidrs, kad tieši tā tika uzcelta, kas to būvējis un kādam nolūkam. Nav pat skaidrs, vai visa sienu masa tika uzcelta vienlaikus vai, kā mēs tagad pieņemam, tā ir dažādu projektu uzkrājums, kas tapis ilgā laika periodā,” teikts pētījumā.
Jaunākā pētījuma mērķis bija vispusīgi dokumentēt un sniegt provizorisku analīzi par Mongolijas loka posmu, kas atrodas attālos apgabalos un arī vizuāli nav tik iespaidīgs.
Apkopojot izkaisītu informāciju par Mongolijas loku, piemēram, vecās padomju kartes, satelītattēlus, Ķīnas atlantus, kā arī apsekojot objektu tieši uz vietas, zinātnieku grupa izveidoja ievērojami labāku šī objekta karti. Viens no galvenajiem komandas atklājumiem bija lielu spraugu atklāšana dažos posmos.
Lauka pētījumi ir parādījuši, ka šīs spraugas nav radušās dabas procesu rezultātā, tomēr pētnieki neuzskata, ka spraugas tika atstātas apzināti, lai nodrošinātu iespēju cilvēkiem pārvietoties pa dažādām sienas pusēm, jo tas mazina konstrukcijas efektivitāti kopumā.
Lai gan šo pārrāvumu iemesls vēl nav apstiprināts, pētnieki piedāvā vienu iespējamo skaidrojumu: Mongoļu loks tika steigā uzbūvēts Jin dinastijas pēdējos gados, lai aizsargātos pret gaidāmajiem mongoļu iebrucējiem. Tā rezultātā dažas daļas varēja būt nepabeigtas.
Šo argumentu vēsturnieki ir izteikuši jau iepriekš, taču jaunākie pētījumi, iespējams, sniedz pirmos arheoloģiskos pierādījumus, kas apstiprina šo "steidzīgās sienas celtniecības" hipotēzi.
Tomēr pētnieki atrada arī dažus pierādījumus tam, ka mongoļu loka galvenais mērķis - vai vismaz daļa no tā, iespējams, nebija aizsardzība pret iebrucējiem, bet gan cilvēku un viņu ganāmpulku pārvietošanās kontrole. Autori saka, ka plāno turpmākos pētījumus, lai pārbaudītu vairākas hipotēzes.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
ivans ļevs
Šodien, 16:35
