Tēma, kuru Gobzems šoreiz ir izvēlējies, ir pateicība:
"Spānijā ir silts svētdienas vakars. Pusdienās restorāns Gobzems un dēli pasniedza ledus aukstu spāņu gaspačo ar maigu olīveļļas pieskārienu, svaigi grieztu sarkanu un zaļu papriku, ķiplociņu veselībai, smalki kapātu sīpolu prieka asarām. To visu pasniegtu kopā ar vakar ar mīlestību no Latvijas atvesto Ķelmēnu rupjmaizi. Šis ieraksts būs par pateicību,"
iesāk bijušais Saeimas deputāts.
Mans vectēvs bija tā sauktais inteliģentais dzērājs. Arī viņš nodeva. Nerūpējās. Nekad nav rūpējies. Nav man bērnības atmiņu ar vecotēvu un tēvu. Daudzās ģimenēs Latvijā ir inteliģentie dzērāji. Dzeršana ir nelaime, iznīcība, beigu sākums. Viņš man to neiemācija. To, kas ir pateicība, man iemācija sveši ļaudis, Tante un Onkolis, pie kuriem, bērns esot, pavadīju savas bērnības skaistākās dienas. Viņi man mācija par pateicību. Viņi bija turīgi lauku ļaudis ar pobedu un sesto žiguli. Un zirgiem, govīm, lielu un skaistu saimniecību, kuru apvija ķiršu koki, kas tolaik man šķita stiepjamies līdz debesīm. Pateikties par katru ēdienreizi viņi iemācīja. Nobučot maizīti. Ja tā nokrīt, pacelt un vēlreiz nobučot. Maniem bērniem netrūkst nekas un citreiz piefiksēju, ka man viņiem jāmāca pateicība. Pateicība, par to, ka varam ēst gaspačo svētdienas vakarpusē Spānijas dienvidos, par to, ka ir svaiga maizīte. Pateicība par katru nodzīvoto dienu. Nevis gausties, ka kaut kas nav pa prātam, bet pateikties, arī par dzīves mācību, arī par nodevību. Mājās, kur ienāk pateicība, ienāk arī mīlestība. Tik vienkārši.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
mumhadjaenalsdsd
Šodien, 8:55
