Kaspars Zlidnis: Es ļauju sev paklusēt

Zlidnis raksta: "Es ļauju sev paklusēt. Kad norimst vārdi, arī domas zaudē savu nozīmi, un tieši tad notiek sevis apzināšanās, kur prāta izpausmes nostājas otrajā plānā, zaudējot savu ietekmi pār cilvēka neuzbāzīgo, bet dziļo un mierpilno būšanu. Klusums ir mūsu katra dabiskais stāvoklis, kurā saplūstam ar esību, ar visu esošo. Tā ir skatīšanās, dzirdēšana un izjūtas bez tā, kurš skatās, dzird un jūt.

Katrs kaut reizi, lai arī neapzināti, ir pieredzējis šo absolūto klusumu, kas paralizē ķermeni un prātu. Katram, lai arī acumirklīgi, tomēr ir bijusi šī neapzinātā saplūšana ar mūžīgo, bezgalīgo un tukšo neko. Katrs ir kaut reizi piedzīvojis to stāvokli, kurā viss apstājas un it kā sastingst.

Šajā esības stāvoklī viss zaudē jebkādu nozīmi un jēgu, jo prāts vairs nav pieķēries kaut kādiem ārējiem notikumiem un specefektiem. Tas ir bez domu, bez vārdu, bez emociju un bez darbības stāvoklis. Tā ir meditācija, kuru tik ļoti cenšas izprast mūsdienu modernais cilvēks, taču lielākoties neviens netiek ārpus sava prāta robežām. Prāts ķeras klāt, reaģē, vērtē, tulko un izdara vērtējumus par visu, ko redz vai dzird. Cilvēks ārēji izskatās mierīgs un nekustīgs, taču prātā notiek domu un emociju vētra. Paiet gadi, tiek mainītas garīgās skolas, skolotāji, mācības, prakses, teorijas, tomēr cilvēks ir un paliek atkarīgs no sava prāta izpausmēm, kas to rausta uz visām pusēm kā marioneti.

Un tomēr šad tad tik ātri kā zibens, vienā acumirklī, notiek pilnīga atslēgšanās. Pārkarsusī cilvēka operētājsistēma it kā uz brīdi uzkaras, viss izšķīst un izgaist, un tad notiek savienošanās, bet tajā mirklī to nevar ne piefiksēt, ne apjēgt, ne izprast, jo nav vairs tā, kurš to var saprast un noraksturot. Nekā vairs nav, ne sevis, ne pasaules. Nebūtība. Cik tas ilgi turpinās? Laika jēdziens arī kļūst nebūtisks. Jau pēc mirkļa atkal viss atgriežas, kur bijis, un cilvēks vēl kādu brīdi ir kluss, taču jau cenšas apjēgt, kas notika. Tas bija sapnis vai tieši otrādi- pamošanās?! Viss fokuss sevī, jo tas nenotiek kaut kur ārpus, bet gan dziļi sevī. Šis ir svētbrīdis. Tā ir saplūšana dievā, absolūtajā realitātē, tajā, kam nav ne sākuma, ne gala, tajā, kas patiesi esi Tu. Tas ir viss, kas ir. Es esmu klusums."

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.