Situācija Latvijas pansionātā atklāj, kāpēc vajadzētu potēties pret Covid-19

Kā vēstīts irakstā, vakcinētai un nevakcinētai personai bija atšķirīga slimības gaita.

"Divas kundzes pansionātā noķer COVID. Vienai ir Astras pirmā pote, otra atteicās. Potētā slimo viegli, otrai plaušu karsonis un slimnīcā," raksta Twitter lietotāja, pievienojot mirkļbirku, ka potēties vajag.

Viņa arī uzsver, ka stāsts ir reāls, taču detaļas par nekomentēs. Tāpat arī nav zināms, kurš īsti lēma par nepotēto - pati vai ģimene.

Tikmēr komentāros lielākā daļa diskutētāju piekrīt, ka potēties vajag, vismaz tādēļ, ka tā vismaz novērš smagu slimības gaitu.

"Un pat ja nenovērstu, kā tas pāris reizes gadījās, vismaz būs apziņa, ka darīji visu iespējamo. Nevajadzēs ne pašam mocīties domājot (ka varbūt tomēr vajadzēja), ne radiem (ka varbūt cītīgāk vajadzēja pārliecināt)," teikts kādā komentārā.

Tomēr vairāki Twitter lietotāji ar skepsi uztver šo piemēru.

"Šāds piemērs pilnīgi neko nenozīmē, ir nezinātnisks, un iespējams pat maldinošs. Ja būtu statistika par 1000 cilvēkiem, puse saņēmuši vienu poti, puse nē, tad kaut ko varētu runāt," teikts kādā komentārā.

Vēl kāds piebilst: "Vakcinēties vajag, bet pati zinu vairākus gadījumus, kur cilvēki ar, piemēram, gripas vakcīnu, ir izslimojuši smagāk kā cilvēks bez."

Kā vestīts, personu ar hroniskām slimībām vakcināciju pret Covid-19 paredzēts sākt nedēļā no 22.marta, otrdienas valdības sēdē pavēstīja Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča.

Patlaban vakcinētas tiek trīs prioritārās grupas, no kurām visvairāk poti saņēmušas ārstniecības personāls - kopumā 44 569 devas. No sociālās aprūpes centru darbiniekiem un iemītniekiem potes saņēmušas 8365 personas, bet no senioriem vecumā virs 70 gadiem - 25 051 persona.

Paralēli citām grupām ārpus kārtas turpinās pacientu ar smagām medicīniskām indikācijām vakcinācija.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.