par ierobežojumiem ražošanā, ko uzlikusi ES

Kādus jūs zināt ierobežojumus ražošanā, Latvijas ekonomikā, ko uzlikuši ES līgumi?

Atceros, ka savulaik slēdza ciet Jelgavas cukurfabriku. Vai nebija saistīts ar ES normativiem? Tad slēdza zivju fabrikas, un tur  kaut kas bija saistīts ar ES kvotām,- pa TV ļoti neapmierināti runāja ražotņu īpašnieki. Tāpat zināms, ka lauksaimnieki saņem naudu no ES fondiem apmaiņā pret pienākumu, ka neko uz lauka neaudzēs, bet tikai pļaus.

Nesen par šo runāju ar vienu dāmu, kas strādā lauksaimniecības sfērā, un viņa apgalvoja, ka ES nekādus ierobežojumus neuzliekot - LV varot ražot visu, ko vien vēlas. Tad  sapratu, ka maz šo tēmu zinu, un visi Eiropas likumi un ierobežojumi ir parastai tautai nezināmi (tāpat kā kara iemesli un visas starptautiskās politikas aizkulises). TIk pa stūriem kāds ražotājs kaut ko izkliedz.

Padalamies ar konkrētiem piemēriem, ko jus par to zināt: kā Latvijas ekonomiku un ražošanu ietekmē vai ierobežo (bet varbut palidz) ES normatīvi?

Parunasim arī par Latvijas zemi un mežiem. Anglijā visa zeme piederot "kronim" - neesot tādas valsts un privātās zemes, zemi nepārdodot. Tiešām? Un vēl man teica, ka Latvijas zeme piederot valstij un to arī nepardodot. Bet ik pa laikam var dzirdēt, ka "trešdaļa Latgales piederot tam un tam zemes īpašniekam" un ka "visa zeme pārdota ārzemniekiem". Kurš par šo tēmu kaut ko vairāk zin?

P.S. Es nevaru saprast, kā Latvijai var būt izdevīga lauksaimniecības zemju turēšana dīkdienībā, samaksājot konfekti īpašniekam, kamēr acimredzami citas valstis no tā gūst peļņu.

rudzupuķe

Sāksim ar to, ka dāma ar kuru tu runāji pateica pareizi, tikai viņa tev šo to nepateica. Nepateikt līdz galam, noklusēt neizdevīgo taču nenozīmē melot vai ne? Sāksim ar cukura ražošanu. Divas rūpnīcas Liepāju un nolaida uz bankrotu. Jelgava kā pēdējais bastions turējās. Tad ES atrada labu veidu, kā to novākt, piedāvāja naudu, likvidējiet r'ūpnīcu, tā, ka tur paliek smilšu lauks un noteiktus gadus vairs cukuru ražot nedrīkst. Kāds ieguva naudiņu, toties auglīgie Zemgales lauki kuros agrāk auga cukurbietes pārvērtās rapšu laukos. Kas attiecas uz zveiniecību tur bija līdzīgi ar kuģiem. Punktu pielika ES sankcijas. Jo raugi mūsu izslavētās šprotes ir pieprasītas tikai Krievijā, zviedri tādas nēēd tāpat kā mēs viņu pūdētās siļķes. Atbildot uz jautājumu kāpēc ES, ne Latvijas iedzīvotājiem, tikai valdošajai kliķei ir izdevīgi likvidēt jeb kādu ražošanu Latvijā, jo tas nav izdevīgi vecajām ES valstīm. Viņiem vienīgi vajag šeit pelēko buferzonu kura tos aizsargā no Krievijas un kurā nekas nenotiek. Man būtu grūti iedomāties to ES murgu kuru tie būtu pieredzējuši, ja Latvija būtu iestājusies ES teiksim 1989/90 gadā ar tā laika ražošanas un lauksaimniecības kapacitāti. Tad tā sauktajai Vecās Eiropas ekonomikai būtu gals dažu gadu laikā. Ja kāds saka, ka padomijā nemācēja strādāt, tad tāds muļķis jāsūta mācīties. Cilvēki mācēja un varēja gan izgudrot, gan strādāt. Tikai, ja man maksā 120 rbļ. mēnesī vai es raujos kā ruksis, jeb laižu muļķi, tad kāpēc iespringt? Ja maksā par apjomu, neatkarīģi, ka 1/2 ir brāķis, tad atkal iespringr? Tā bija tā laika nelaime, bet, ja cilvēkam maksātu atbilstoši tikai par kvalitatīvi padarītu darbu, tad arī vairums uz to pārslēgtos. Bet lūk šāda ekonomika ES nav vajadzīga. ES un ASV tagad vajag Rail baltic, kas būs kara dzelzceļš nevis cilvēku ērtībām kā sākumā stāstīja. Nauda aptrūkstās, labi, nevajag iebraukšanu Rīgā, līniju uz lidostu, iztiksim, tas taču militārais dzelzceļš, kam te vēl civīlo vajadzības. Vajag, lai Latvijā neko neražotu, izzāģēsim, iztirgosim visus Latvijas mežus kurus mūsu senčiem bieži ar viltību izdevās izglābt no padomju varas zāģu asmens. Tāpēc ir izdevīgi atmest te kādu eirīti, lai zemnieks neko neražo tādejādi atverot jaunas tirgus nišas citu ES valstu zemniekiem. Nelaime ir tāda, ka mums ir tādi plānā galdiņa urbēji kuri aizskrien no Latvijas un tad grib mācīt kā mums būs dzīvot, kā domāt, bet paši sēž svešā zemē un domā, ka ir dikti gudri, kaut paši ir kā dembeļa zābaki. Tas, ka lielas zemes platības ir pārdotas ārzemniekiem arī ir fakts. Mūsu gudrās galvas domāja, ka zemi var izdāvāt pa pasauli, naivi domājot, ka zemi nekur nevar aizvest. Tā pat domāja Daugavas līvi 12. gs. beigās kad šeit ieradās pirmie vācieši un ar ko tas beidzās ir zināms. Zemi aizvest nevar, bet peļņu kuru tā nes aizvest var vienkārši. Vienīgais labums ir tas, ka ES vismaz šādā veidolā kāda tā ir šodien tā elpo pēdējās dienas. Viņai kā jeb kurai impērijai, tās mūžam ir pienācis gals. Kas būs tālāk nav zināms, bet, to ka kas mainīsies ir skaidrs kā diena. 

Par zemes piederību UK ir vairaki petījumi . 75% valsts aģentūrām ,kronim  , bet ir 25% kuriem pieder puse UK zemes , kas gan esot tikai 1% iedzīvotāju . Dalījums ir dažāds , milzīgi daudz pieder karalim , liels īpašnieks ir Anglikāņu baznīca . 

ir tāds

apbrīnoju Tavas politiskās, vēsturiskās un ekonomikas zināšanas dažādās  sfērās. Man tikai nostiprinās pārliecībaa, ka LV vadītāji darbojas pēc principa - "labā roka nezin, ko dara kreisā roka". PIeņem politiskus un ekonomiskus lēmumus, bet pat neapsver un arī nespēj 3 soļus uz priekšu padomāt, kādas sekas tas nesīs. Domā - izdarīsim un tad jau redzēsim, varbūt paveiksies.

Atceros, man savā laikā universitātē stāstīja, ka Latvijas ostas - tā esot baigā nākotne, uz tā bez maz balstās visa LV ekonomika. Bet tagad ostu darbība jau apstājusies, jo kā gan vēl savādāk, sanāk, lai ieriebj Krievijai vai būtu politkorekti pret rietumiem. Jo tālāk - jo trākāk. Cukura nav, šprotes nav, savu lauksaimniecibu un jebkādu ražošanu, arī mazos uzņēmējus nevajag. Visi strādā Eiropā. Nesen stāstīja, ka LV lielākais darbadevējs esot tas saucamais kazino-bārs - nezinu, kā to sauc. Gandrīz katrs 10 paziņa tur strādā - saņem konkurētspējīgu algu un dala kārtis.  Baigi vajadzīgs pievienotais produkts Latvijas ekonomikai, ne? Nu dīvaini, dīvaini....

Jā, padomju savienības ekonomikai bija savas šaizes. Dzirdēju, ka tajā laikā esot gājis Afganistānas karš un nenormāli daudz resursu no padomju ekonomikas aizgājuši tur, un ka tas bez maz esot bijis galvenais iemesls psrs ekonomikas sabrukumam. Bet laikam jau ne  vienīgais. (Taisni dīvaini, ka Ziemeļkorejas ekonomika vēl braši turas - viņiem jau it kā pēc līdzīga principa ekonomika organizēta.)

Man liekas, ka Tu teici, ka padomju kolektivizācija esot bijusi īsta laupīšana. Gan jau tā bija. Bet šajā sakarā atceros Tūra Heijerdāla secinājumu, ka "tad, kad bagatie kļūst pāŗāk bagāti, bet nabagie pārāk nabagi, tad sociālisms un komunisms ir labas īslaicigas zāles pret pārāk extrēmu kapitālismu". Loģiski - kā tad tauta var atgūt nolaupītās un izzagtās zemes un īpašumus, ja ne brutāli atņemot paaudžu paaudzēs bagātniekiem?  Tie laikam sabiedrībā ir tādi vilņveida procesi. Kad bagātie pārāk sāk kampt, tad nāk revolūcija, atņem visu mantu "godīgajiem pilsoņiem", notiek mantas kolektivizācija, tad atkal tautsaimniecibas panīkums un tad atkal kapitālisms. Kapitālisms bez garīguma vienmēr būs vārti uz elli, kuriem pretī tiks atvērti vārti uz pretēju elles polu - uz kolektīvo, bezdievīgo komunismu. Nevar noliegt, ka komunismā ir daudz cēlu ideju, tāpat ka kapitālismā.  Bet bez garīguma tie ir kā vilnis augšā un kā vilnis lejā. 

rudzupuķe

Kā saka, punktu padomijā pielika 1986. gada 26. aprilis un atkal Ukraina. Tā nedaudz zīmīgi. Padomju savienība pēc sprādziena Poļesjā, Černobīļas AES ieguldīja milzīgus līdzekļus seku likvidācijā cerot, ka izdosies samazināt radušos zaudējumus. Tas nebija pirmā AES avārija pasaulē, pirmā notika 1979. gadā ASV kur viņi vienkārši pameta visu kā stāv un sāka ko darīt tikai pēc pieciem gadiem. Šeit bija citādi. Papildus tam norisinājās karš Afganistānā un tajā laikā bija zemas naftas cenas pasaules tirgū, kas izraisīja valsts sabrukumu. Viennozīmīgi, kā ir atdzinuši arī dažu citu valstu pārstāvji, tad tas viss nenotika bez palīdzības no ārpuses, tā teikt ne bez naudas, jo Gorbačovs nebija nekāds svētais, atšķirībā no saviem priekšgājējiem kuri patiesi bija idioloģiski vadoņi. 

Latvijas vienīgā bagātība ir ģeogrāfiskais stāvoklis, tā ir jūra. Kā zinām no vēstures, tirdzniecība Latvijas teritorijā ir bijusi svarīga jau kopš neatminamiem laikiem, tas ir stipri pirms 11/12 gs. kad šeit ieradās vācieši. Slavenais ceļš no vikingiem pie grieķiem gāja pa Daugavu. Kā jau esmu teicis, līdz 19. gs. Latvija nebija nekas īpašs. Jā viduslaikos Rīgas ostai nebija pēdējā vieta, bet Livonijas uzplaukums sākās 19. gs. otrajā pusē līdz ar dzelzceļa attīstību, kas jau ostām deva citu vērienu. Var pastaigāt pa Rīgu, tā sauktā akmens Rīga galvenokārt ir būvēta 19-20 gs. mijā, kas liecina par pilsētas strauju uzplaukumu. Jeb kura valsts var gūt tikai no tā, kas tai ir nevis no tā, kā tai nava. Un, ja mēs paši atsakāmies no iespējas pelnīt ar to kas mums ir itkā kādu cēlu mērķu dēļ, itkā, lai palīdzētu kādam citam, tad tas jau ir absurds. Nez vai kāds no mūsu vadoņiem būtu gatavs citu dēļ izdarīt sev galu? Domāju, ka nē, bet ar valsti tā darīt var un tas tiek darīts! Katram normāli domājošam cilvēkam viņš pats sev ir pirmajā vietā, tad pārējie. Kā veidojas apļi. centrā es, pirmais aplis, tuvākie, otrs, apkārtējie draugi, tad tauta, tad pārējie, bet pie mums viss iznāk otrādi. Kā saka, pie pilna galda draugu daudz, kamēr ir ko ņemt būs draugi, kad nebūs ko ņemt, tad draugu arī nebūs un dari ko tad gribi. Dzīves patiesība, nekas vairāk!

Runājot par kolektivizāciju un visām pārējām lietām, tad nelaime ir tā, ko mēs bieži palaižam garām. Savulaik, Livonija bija kā tāds eksperiments Krievijas impērijā kur dzimtbūšana tika atcelta jau 1817 un 1819. gados, kamēr Krievijā tas notika tikai 1868. gadā. Pie tam kurzemnieki un vidzemnieki jau no pirmās dienas varēja izpirkt zemi no muižas, kamēr Krievijā bija likums kurš vēl piecdesmit gadus saglabāja kopienu kurai bija jāuztur muižnieks. Faktiski kolektīvā saimniecība kuru mēs pazīstam kā kolhozu. 1917. gada sākumā jau bija izstrādāts likumprojekts kurš paredzēja zemes piešķiršanu zemniekiem Krievijā. Diemžēl, apvērsums notika ātrāk kā šis likums tika pieņemts, līdz ar to dzimtbūšana Krievijā, vēlāk PSRS teritorijā turpinājās lidz pat 1991. gadam. Toreiz zemes jautājums bija galvenais kurš raisija apvērsumu. Papildus apstākļi tam bija karš, nefunkcionējoša ekonomika, kad zemnieks ratus smērēja ar sviestu, jo nebija smērvielu, toties sviestu nebija kur likt, attiecīgi nebija naudas, toties pilsētās bija smērvielas, bet nebija sviesta utt. Papildus Vāczemes apmaksātie aģitātori darīja savu darbu un rezultāts bija tāds kāds tas bija. Te gribu atgādināt tiem kuri šeit biedē ar komunisma spalvaino roku, toreiz cilvēki neko par tādu komunismu nezināja, tās bija sociālistiskas idejas kurām ar komunismu kopīga nebija nekā. Ja palasa ko toreiz raksta Ļeņins, tas ir tīrākais sociālisms, komunisms tiek nomaskēts. Kurš neeparakstīsies zem saukļa Zemi zemniekiem, rūpnīcas strādniekiem! Skaists un pareizs sauklis. Es par! Jautājums ir kā šis sauklis tālāk tiek realizēts dzīvē, tas jau ir pilnīgi cits jautājums, vai rūpnīcu peļņa aiziet sociuma intersēs, jeb tiek kur notrallināts, un tas nav viens un tas pats, bet var abejādi. Bet nomainījās valdošā elite, tikai strādniekam un zemniekam no tā labuma nebija nekāda. Cik daudzi no tiem kuri reiz balsoja par iestāšanos ES pilni naivu cerību šodien nolād šo lēmumu? Ja aizbrauktu uz Ukrainu un pavaicātu tiem kuri reiz atbalstija apvērsumu, cik procentu to atbalstītu šodien? Domāju to būs stipri pamaz.  Visi ceŗēja, tika sanāca kā parasti. Visiem apvērsumiem ir kopēja iezīme, cilvēku naivums kurš robežojas ar stulbumu (pilnīgu nedomāšanu) un apvērsuma atraugas, kad tie aprij savus varoņus. Diemžēl, apvērsumos pie varas nāk ne tie zinošākie un labākie, bet margināļi kuri skaļi kliedz un daudz sola lietas kuras nav izpildāmas. Tāpēc es personīgi esmu pret jeb kuru apvērsumu. Ir vienkāršāks veids, kurš diemžēl nedarbojas, tas ir pirms balsot vienmēr kārtīgi izpētīt ko sola kandidāts, cik tas ir reāli, cik tas atbilst manām interesēm. Atceros reiz dāmu no ZZS, uzvārdu esmu piemirsis kura dikten sevi reklamēja pirms Eiroparlamenta vēlēšanām un teica: "Es panākšu ..., es sasniegšu .... jums būs ... "  Es viņā klausījos un man raudāt gribējās, tik skaisti tas skanēja. Tikai, jautājums, kā tu viena no n-tajiem domā to panākt? Utopiski solijumi, vairāk nekas! Bet interesantākais, ka viņa tika ievēlēta, tikai nevienu no saviem solījumiem tā arī neizpildija. Diemžēl, bet daudzi uzķēŗas uz kaila āķa. Esmu par sociālismu tā vārda tiešajā nozīmē, kāds tas reiz bija Skandināvijā. Man tas šķiet labs modelis. 

Ir tāds

Tas ir mīts, ka PSRS sabrukuma iemesls bija naftas cenas un citas ekonomiskās problēmas. Iepriekš PSRS spēja pārdzīvot daudz grūtākus laikus un nesabrukt. Lūk piemēram 1922. gadā, kad nodibinājās PSRS bija bads un pilnīgi izpostīta ekonomika. 1932-33. gados PSRS daudz kur bija bads. Ļoti grūti bija 2. pasaules kara laikā un arī ilgi pēc tā, bet valsts nesabruka. Patiesībā pie vainas bija valsts varas degradācija. Ģerentokrātija, kura izveidojās Brežņeva laikā, pieļāva, ka valstī augstos amatos salīda karjeristi un populisti, tādi kā Gorbačovs. Kuri mācēja tikai muldēt, bet ne smagi strādāt un valsti vadīt. Kuri gribēja dzīvot kā kapitālisti. Ja PSRS vadītu Staļina tipa līderis, tad naftas cenas nebūtu problēma. Ātri vien sarīkotu kādu kariņu arābu valstīs, lai paceltu naftai cenas. Tas pats Gorbačovs, ja nebūtu tāds lūzeris, būtu varējis noslaut no VFR daudzus miljardus par atļauju pievienot VDR.

EU Latvijai nevar uzlikt ierobežojumus, jo Latvija ir EU. Mēs esam Eiropas Savienība. Tas ir līdzīgi, kā jūs, ujeboki, mēdzat teikt- Latvija nav brīva, Latvijā ir NATO armija. Latvijas armija ir NATO! Mēs esam NATO!

Munin

Gorbačovs nebija lūzers, viņš arī noslauca naudiņu, dažus miljonus, tikai savā kabatiņā. Viņš bija kā mūsu dienās teiktu, liela mēroga korumpants. Vienīgais ceļš bija sagraut PSRS, pretējā gadījumā viņa galva būtu ripojusi. Jeb kurā gadījumā Gorbačovs nebija tas kurš būtu varējis glābt padomiju. Pārāk, pārāk viss bija ielaists. Redzi, lai izietu no situācijas vajadzēja kādu kurš to spētu, bet tāda nebīja. Visas valstis reiz dzimst un reiz mirst. Tas ir tikai dabīgs process. Mēs jau varam spītīgi teikt, ka Latvija ir dibināta, 1918. gadā un tas nebūs īsti nepareizi, tikai mūsdienu Latvija ir radusies 1991. gadā un ar iepriekšējo Latviju tai līdzību maz, ja vienīgi Satversme kuras darbība bija apturēta jau 1934. gadā. Tā, ka nekā īpaša nenotika. Protams, var runāt par Staļinu kurš faktiski bija pirmais padomju valdnieks un kurš šo savienību radija. Kas nāk pēc viņa? Bērija kurš ir pieradis, ka tā vietā domā Staļins, viņš tikai izpilda, tālāk trakais urainis Hruščovs kurš ir kronis visam. Tam seko Brežņevs kurš savas valdības sākumā ir spēcīgs vadonis, bet tas vēl 60-tajos, 70-to beigās, 80-to sākumā viņš jau ir vecs grausts kurš pats neko nedara un nelemj. Tam seko neārstējami slimais Andropovs kuru nomaina Čerņenko kurš arī jau ar vienu kāju kapā, kam seko karjerists un pašlabuma meklētājs Gorbačovs. Tad par ko mēs runājam? Gorbačovs nespēja atrisināt trīs problēmu kopsakarību- Černobīļas avārija, karš Afganistānā un naftas cenu kritums, tas viņam bija par grūtu, tāpēc var teikt, ka tieši šīs trīs lietas noveda padomjzemi līdz sabrukumam. 

Manu mazo, pūkaino draudziņ Džajulīt, ES var un arī uzliek ierobežojumus Latvijai tieši tāpēc, ka mēs esam ES. Ja mēs nebūtu tur, tad tie neko uzlikt nevarētu. Bet tev to nesaprast, nav tavs līmenis, tavs līmenis ir tavā pēcpusē!

Idiots, ir tāds, raksti vēl, ir jautri :)

Laikam taču ... ir jautri tāpēc ka ar galvu nav viss kāŗtībā, tāpēc arī sak rakstīt muļķības.

Vili

Gudraiais izklaidējas kā grib, Džaiņš kā prot. Maun viņš kā māk. Ko darīt, ja ir mums tāds mazs, mīļš, pūkains  draudziņš Džaiņš, kāds tas ir, tāds ir un tur neko nevar līdzēt!

Ir tāds

Es jau to pašu saku. PSRS vadība bija degadējusi, tādēļ PSRS sabruka. Ekonomisku iemeslu nebija. Tieši Gorbačova reformu dēļ PSRS ekonomiskā situācja strauji pasliktinājās

Gorbačovs tomēr bija lūzeris. Bija otras varenākās valsts vadītājs, bet beidza kā picu reklamētājs. Varēja palikt PSRS tautu atmiņā kā valsts glābējs, bet palika kā nodevējs, dēļ kura muļķības un nevarības cieta miljoni un miljoni viņu ienīda un nolādēja. Otra tāda cilvēces vēsturē nav.

Munin

Katrs ieiet vēsturē ar ko var un ar ko grib. Gorbačovs ir iegājis vēsturē ar negatīvu zīmi, bet viņš tur ir, bet kas ar Čerņenko? Tas vispār tur ir ierakstīts, tikai neviens to neatceras, ja nu vienīgi to, ka viņš noindējās ar zivi, tas arī viss. Arī tā mēdz būt.