Tā kā Latvijas iestādes nav saņēmušas apstiprinājumu par viņa nāvi, šeit viņš skaitās dzīvs.
Rēzekniete Svetlana un Aleksandrs kopdzīvē pavadīja 10 gadus, piedzima meitiņa. Pēc pāra attiecību saļodzīšanās Aleksandrs devās darba gaitās uz Angliju, turpinot uzturēt, apgādāt meitu. Diemžēl pagājušogad Apvienotajā Karalistē Aleksandrs, vīrietis spēka pilnbriedā, aizgāja aizsaulē.
Svetlana cerēja īstenot nepilngadīgās meitas tiesības uz pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā, kas, kā aprēķinājusi, būtu vismaz 100 eiro mēnesī. Lai saņemtu pabalstu, ko izmaksā ik mēnesi līdz bērna pilngadībai (vai līdz 24 gadu vecumam, ja apgādājamais turpina mācības), jāsaņem oficiāls apstiprinājums par apgādnieka nāvi, šajā gadījumā no Lielbritānijas. Svetlana par šādu apliecinājumu cīnās jau vairāk nekā pusgadu.
”Vēlos, lai Latvijā viņu [Aleksandru] atzītu par mirušu, lai varētu saņemt bērnam pabalstu pēc apgādnieka nāves. Tā kā Latvijas iestādes nav saņēmušas apstiprinājumu par viņa nāvi, šeit viņš skaitās dzīvs. Aptuveni piecas reizes esmu sūtījusi uz Angliju pieprasījumu, bet vienmēr man atsaka. Šāda informācija [par nāvi] neesot pieejama,” neizpratnē ir Svetlana.
”Ja notikusi piepeša nāve, Lielbritānijā, Velsā un Ziemeļīrijā kārtība paredz, ka lietas par nāves gadījumiem tiek nodotas īpašam izmeklētājam - koroneram,” informē Ārlietu ministrijas pārstāvis Gints Jegermanis. ”Kamēr notiek izmeklēšana, dati par nāvi netiek reģistrēti dzimtsarakstu reģistros, tomēr šis izmeklētājs var izsniegt miršanas pagaidu apliecību, ar ko pietiek, lai, uzrādot to kompetentām Latvijas iestādēm, saņemtu pabalstu.”
Svetlana stāsta, ka arī pagaidu dokumentu par bērna tēva nāvi nav saņēmusi, esot vien informēta par izmeklēšanu, ko veic koroners.
Ilgstošā sarakstē ar iestādēm Lielbritānijā nav nesusi rezultātu, e-pasta vēstulē informēts, kad bērna tēvs miris, bet ar to pašmāju iestādēm nepietiekot.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Tazze
Šodien, 1:45
