Dža, jūsu secinājumi ir ritīgi smieklīgi, jo tā politoloģijā neviens nerīkojās. Vispirms tiek savākti visi iespējamie zināmie un nezināmie dati (ar nezināmiem domāju to nepilno procentu informācijas, par kuru zin vien specdienesti un tie, kuri spēj nolasīt informāciju pagātnē, tagadnē un nākotnē) un tad tie analizēti atbildot uz visiem iespējamiem jautājumiem, tādēļ secinājumi specdienestos top kaut kur diennakts laikā, bet visiem pārējiem, ja neskaita tos, kuri informāciju, vienkārši, nolasa, tiem vajadzīgas vismaz 3 dienas.
Tad ko mēs zinām par Irānu? Tā pret Izraēlu no savas teritorijas ir veikusi uzbrukumu pirmo reizi. Tās elitē ir ebreju izcelmes pārstāvji, kas arī daudz ko izskaidro. Tā ir attīstīta raķešu un dronu izstrādē, kas nekādi neparādījās šīs nakts uzbrukumā. Jā trešo daļu notrieca amerikāņi un vēl Jordāna ko notrieca, tā kā Izraēlai ne tuvu nepieder visi lauri uzbrukuma atvairīšanai.
Kas uzreiz ir skaidrs, ka viss turpināsies un būs kādas darbības pret Irānu jau tās teritorijā, jo tāds bija sākotnējais Netanjahu mērķis, ar kura darbību vairums Izraēlā nav apmierināti – atgriezās, lai neļautu izmeklēt korupcijas skandālus, kurā viņš pats ir iesaistīts. Lieki piebilst, ka Izraēla nav spējīga karot ar Irānu (tā nav spējīga karot pat ar Hamas un tās šķir Irāka un Sīrija) , tādēļ tā vēlas izprovocēt karu un tad stafetes kociņu nodot tās sabiedrotai ASV. Tieši šajā ir paslēpta kļūda un Izraēla paliks 1: 1 ar realitāti, ka pēc tam tādas Izraēlas vairs nebūs.
Ja par Irānas atbildi uz 1.aprīļa Izraēlas uzbrukumu Irānas konsulātam Sīrijā, tad tas vērtējams kā vājš un ķeksīša pēc – tika dots laiks sagatavošanas darbiem un netika izmantotas nepārtveramas raķetes, kuras ir Krievijai, Ķīnai un Irānai. Izskaidrot to var tā, ka bija vēlēšanās neradīt kādus zaudējumus, par ko būtu pamats atbildēt vai tieši pretēji, likt noticēt Irānas vājumam un Izraēlu izprovocēt uz lielo karu – to padarīt par kara iesācēju, kas Izraēlas sabiedrotiem vienkāršotu novēršanos no sava “auklējamā”.