It kā jau visi psihologi stāsta, ja vēlies ilgtermiņa draudzīgas attiecības, tad jebkurām savstarpējām attiecībām ir jābūt uz cieņu balstītām, ar kompromisa mākslu vienojoties, nereti atsakoties no sava ego un ērtībām, reizēm neizdevigi uzupurējoties utt.
Taču visi arī zin, ka reizēm var to kompromisa mākslu neizmantot, ja zini,ka esi stiprākais un tas otrs vajākais vismaz tuvākajā laikā stiprāks nepaliks. Tad otru var ar dažādām vardarbīgām metodēm ierobežot, mobingot, apspiest, sodīt, sist un nogalināt galu galā, lai uzspiestu savu gribu vai nodrošinātu sev ērtības. Un tas darbojas. Tikai ar tādu niansi, ka tas pazemotais tur aizvainojumu, aizvainotie apvienojas, kļūst stiprāki un beigās kļūst par klusiem vai aktīviem ienaidniekiem pašam varmākam. Lidz beidzot kaut kad ari varmākas troņa pozīcija beidzas - ja ne tagad, tad tālākajā nākotnē vai varmāku pēcteču dzīvēs.
Varmācības politiku piekopj ASV, NATO, Izraēla, balstoties tikai uz savu pārspēku. Varmācibas politika ir arī iesēdināt savādāk domājošos, izraidīt, neļaut izteikt neērtus viedoklus utt. Un tāpēc hamas paaudžu paaudzēs rok tuneļus un varmāku dzīve arī netopj vieglāka, līdz varmākas vispār tiks gāzti no troņa.
Protams, ka vieglāk ir palestiņus apšaut (vai ieslēgt būri) nekā dalīties ar savu zemi. (Var jau ari suni sist, un tad, ja tas klūst dusmigs, tad turēt īsā ķēdē vai nošaut.) Bet, izrādās, nemaz tik viegli nav. Tuneļus kā rok, tā rok. (Ja suns tiek no ķēdes vaļā , tad nez kapēc labo labvēli gatavs saplosīt.) Un paši it kā brinās par palestiņu nepietiekamu pazemibu.
Tādas attiecibas var apskatīt starp jebkurām pusēm. Vecāki var varmācīgi apspiest bernus. Pēc tam bērni klūst par vienaldzīgiem vai ienaidniekiem. Vīrs var apsiest no sevis atkarīgu sievu - līdz zināmai robežai. Darba devējs var apspiest padotos - līdz zināmai robežai,kamēr pašam bizness beidzas. Valsts var apspiest pilsoņus - kamēr pilsoņu vairs nav. Nato var apspiest "mežoņu tautas", kamēr mežoņi apvienojas un pat ieročus atrod vēl spēcīgākus utt.
Ar varmācības politiku var izaudzēt čūsku azotē. Un, re,čūskas hamas tuneļos ir izaudzētas. Izraēļi pat brinās, ka kāda iekož, precīzāk, kāda sistemātiski mēģina iekost. Bet pagaidam vel jūtas stipri. Domā, vēl uzspiediš, vēl ierobežos, vēl "uzsitis", "sasitīs", tad gan būs miers. Vai tas nav infantīlisms? Psihologi/diplomāti neko nesaka? Kādreiz asv vergus analoģiski apspieda. Domāja,ka būs mūžam stiprāki par vergiem. Bet vergrutība beigusies. Tagad ir jauna vergturiba - nabagie vergo bagātajiem. Bet visas varmācības formas ar laiku transformējas jeb mirst, tāpat kā apspiestie.