"raksta murgus par Allu Pugačovu un Laimu Vaikuli" (c)
Mārci, jūs laikam būtu jāslavē, jo rosiniet man rakstīt.
Lai par ko spriestu, nav pietiekoši ar to, ka apcer kādu notikumu, ir vajadzīgi vairāki "puzles" fragmentiņi / ir jāzin notiekošā iemesli, kas var būt notikuši vairākus gadu desmitus un pat simtus atpakaļ. Tieši tādēļ jau vēsturi pārraksta. Pilnīgi visa informācija ir brīvi iegūstama, taču tā ir atšķaidīta ar meliem attiecībā 1: 1000 , smalki sakapāta un izkaisīta, bet cilvēki nespēj atšķirt patiesību no meliem. Otrā cilvēku problēma ir, ka vairumam ir slikta atmiņa un nepieciešamais iepriekšējais puzles gabaliņš pirms gada vai diviem jau ir aizmirsts, tādēļ šodien ir atkal viens "puzles" gabaliņš no kā nekādu bildi izveidot nav iespējams. Mana stiprā puse ir, ka es varu no meliem ātri izlasīt īstos puzles gabaliņus un tos saglabāt atmiņā gadu desmitus. Tas ir apmēram tā, kā liku 8tā klasē latviešu valodas eksāmenu - atveru eksāmena klases durvis ... redzu galdu ar baltām lapiņām sakārtotām vairākās rindās, bet viena lapiņa ar eksāmena biļetes numuru ir spilgti baltā krāsā. To tad arī izvēlējos un eksāmenā ieguvu 5cas balles.
Un tagad par tēmu. Kādā no Pugačovas saviesīgiem pasākumiem, tā klātesošiem paziņo, ka sātanam dvēseli pārdevusi pret mūžīgo jaunību. Jāatzīst, ka viņa tiešām neizskatījās slikti (Galkina meita) , ņemot vērā, ka visu mūžu smēķē. Atceros vēl vienu latviešu valodas skolotāju jau videnē, kura smēķēja ... balss kā vecim, bet pati izskatījās kā ģindenis, kuram pārvilkta dzeltenīga plēve. Jau citā reizē viņa atzīstas, ka lieto adrenahromu. Protams, protams sintētisko, bet ne jau nospīdzinot un pēc tam nogalinot bērnus. Sātanisti jau arī savās rīkotās publiskās orģijās cilvēku miesas neēd, bet cilvēciņu izveido no biskvītas kā torti un tad to aplej ar asins krāsas želeju… brr… pretīgi… un pēc tam es redzēju video par Pugačovas, kurā bija analizēti svarīgākie viņas dzīves momenti. Vispirms viņa tiek pāri PSRS robežai mūzikāla turneja pa Eiropu un atgriezusies uzstājoties lieto jau masonu žestus… tad tā ziedo/iegulda paprāvu summu kādā Polijas bērnu namā, kļūst par uzraudzi PSRS popmūzikā. Tad nu tas arī ir viņas nopelns, ka Krievijā popmūziku riebjas klausīties… penšu un būzovveidīgo ārprāts. Ja kāds arī bez Pugačovas atļāvās ko pasākt, tad tas jau pēc mirkļa bija nonācis kapos. Pamazām situācija mainās, bet ne tik strauji cik vēlētos.
Un tagad par Laimas. Lai arī Laimai nav kādas izcilās vokālās dotības (Mirdza Zīvere vai Žermēna Heine-Vāgnere) , bet kā nekā savējā un tādēļ pat kaut kādas simpātijas izjutu. Tad es viņu redzu kopā ar Allas uzņemot pašbildi, kurā abas rāda mēli. Viņas tika nosauktas par mērkaķienēm. Jo tālāk, jo skaidrāk – Laima pēkšņi neieredz Pūtinu un ģīpst par Ukrainu. No kā tas viss? Ir taču jau sen izkristalizējusies patiesība, ka cilvēks vienlaicīgi nevar būt politiķis un mākslinieks. Bet tad seko divi viņas izteikumi – būt vecam tas ir briesmīgi (attaisnojums, ka arī viņa lieto adrenohromu? ) … un viņa nicina PSRS, ka tas viņai maksājis padsmit rubļus, bet viņa bijusi ļoti bagāta. No kā viņai tā lielā bagātība? “95 kvartālā” Ze gatavojās kļūt par Ukrainas prezidentu un viņam bērni noorganizē naudas vākšanu, lai šim būtu ko iemaksāt nodevu piesakoties vēlēšanās. Tēvs redzot tik daudz savāktās naudas nosaka - es taču teicu, ka viņš nav nekāds skolotājs, bet tirgo narkotikas vai orgānus, vai abus divus. Un tad ir, ka vislabākie joki sanāk par reālām un nopietnām tēmām.