Šis miera līgums zaudēja aktualitāti brīdī, kad Krievija zaudēja kaujā par Kijivu, raksta UNIAN.
Pirmo reizi publicēti fragmenti no miera līguma teksta, par kuru tika panākta vienošanās vairākās Ukrainas un Krievijas sarunu kārtās 2022.gada pavasarī. Materiālus publicējis vācu izdevums WELT. Izdevums apgalvo, ka “dokumenta oriģināls” ir viņu rīcībā, taču izvilkumi no tā sniegti teksta veidā, nevis fotokopijās, raksta UNIAN.
Šis ir līguma projekts, par kuru abas karojošās puses esot vienojās 2022. gada 15. aprīlī. Tikai daži punkti bija palikuši “atvērti”. Bija paredzēts, ka Vladimirs Putins un Vladimirs Zelenskis tos personīgi apspriedīs tikšanās laikā, kas tā arī nenotika.
Saskaņā ar miera līguma projektu Ukraina apņēmās:
- ievērot “ neitralitāti”, tas ir, atteikties no dalības militārajā aliansē, tostarp NATO;
- atteikties no kodolieroču ražošanas un saņemšanas,
- neielaist valstī ārvalstu karaspēku;
- nedot savu infrastruktūru, tostarp lidlaukus un jūras ostas, citām valstīm;
- atturēties no militāro mācību rīkošanas ar ārvalstu līdzdalību un no dalības jebkādos militāros konfliktos;
- ar likumu aizliegt "fašismu, nacismu un agresīvu nacionālismu".
Kremļa apņemšanās bija šādas:
- vairs neuzbrukt Ukrainai;
- okupētās Doņeckas un Luganskas apgabalu daļas daļēji paliktu Krievijai.
No drošības garantijām tika izslēgta Krima un Sevastopoles osta, kas faktiski nozīmētu kontroles pār pussalu nodošanu Krievijas Federācijai.
Sarunu laikā Krievija paziņoja par gatavību izvest karaspēku no Ukrainas, bet ne no Krimas un daļas Donbasa.
Neatrisināts palika jautājums par turpmāko Ukrainas bruņoto spēku lielumu. Kā vēsta "1.pielikums", Maskava pieprasīja Kijevai samazināt savu armiju līdz 85 tūkstošiem karavīru - tobrīd armijā dienēja aptuveni miljons. Ukraina piedāvāja 250 000 karavīru lielu armiju. Viedokļi atšķīrās arī par militārās tehnikas apjomu. Krievija pieprasīja, lai tanku skaits tiktu samazināts līdz 342, bet Kijeva vēlējās saglabāt vismaz 800 tankus.
Pēc Krievijas plāniem vajadzētu palikt diviem karakuģiem, pēc Ukrainas plāniem - astoņiem utt.
Neiespējamas prasības
Kā norāda WELT, lai gan galvenie punkti palika atklāti, līguma projekts parāda, cik tuvu puses bija iespējamam miera līgumam 2022. gada aprīlī. "Putinam un Zelenskim bija jāatrisina atlikušās domstarpības, bet pēc daudzsološā samita Stambulā Maskava izvirzīja papildu prasības, kurām Kijeva nepiekrita," teikts publikācijā. Starp šādām Ukrainai nepieņemamām prasībām ir noteikt krievu valodu par otro oficiālo valodu Ukrainā, atcelt savstarpējās sankcijas un pārtraukt tiesvedību starptautiskajās tiesās. Maskava arī pieprasīja Kijevai likumīgi aizliegt "fašismu, nacismu un agresīvu nacionālismu".
Interese par miera līgumu 2022.gada pavasarī bijusi liela, WELT pastāstīja vairāki sarunās iesaistītie diplomāti. Bet Krievijas Federācijas sakāve kara sākuma posmā mainīja kopējo situāciju.
Analizejot pašreizējo situāciju, izdevums apgalvo, ka 2022. gada aprīlī Ukraina ieņēma spēcīgāku sarunu pozīciju nekā šobrīd.
