VAKARA ZIŅAS. Leons Zviedris: no pitona līdz trīskājainai kaķenītei

Lauma Lapsa 6.marts, 8:15
 
NO PERSONISKĀ ARHĪVA
Leons Zviedris ir pirmais, vienīgais un, viss var būt, pēdējais skatuves mākslinieks, kura mājas mīlulis 20 gadus bija eksotiskais tīģerpitons Bu-Bu. Lai gan krāšņā čūska jau ir citos medību laukos, viņas dzīvesstāsts ir aktuāls līdz šai dienai. Šobrīd Leona mājās mitinās trīskāju kaķenīte Lauma, kura piedzīvojusi īstu Ziemassvētku brīnumu.

Čūskas psihologs

Privātpersonām ir aizliegts turēt mājas apstākļos čūskas. Kad Leons uz skatuves kāpa kopā ar Bu-Bu, tas bija atļauts. Pirms vairākiem gadiem, kad Bu-Bu nomira, viņam tika piedāvāts cits albīns tīģerpitons, bet Leons izlēma, ka šis stāsts nu ir noslēdzies un jāpāršķir jauna lappuse.

«Esi divdesmit gadus visu laiku bijis ar čūsku. Nekur nevari aizbraukt. Visu laiku jābūt uz vietas. Ļoti interesanti bija, ka čūska dzīvoja kopā ar manu labradoriņu Umbu, kas gulēja ārpus terārija blakus čūskai. Viņas atdalīja tikai stikls. Labradors mēģināja ar ķepu saprast, kas tas tāds ir. Mēģināja arī ostīt un ar mēli. Zinājāt, ka čūskai nav smaržas?

Pitons galvenokārt dzīvo trīspadsmit četrpadsmit gadus. Bet man mājās valdīja lieliski apstākļi, pitonam bija sava istaba, terārijs, baseins un mākslīgā saulīte. Gan kopšana, gan dzīves apstākļi bija ļoti smalki. Tāpēc viņš nodzīvoja piecus vai sešus gadus ilgāk nekā parasti.

Es neizvēlējos čūsku. Bija cilvēki, kuri viņu atdāvināja man, jo tajā brīdī ļoti intensīvi strādāju šovbiznesā. Kad tika atnesta tā pusmetru garā šņorīte, man bija paniskas bailes. Sākumā baidījos pieskarties pat ar pirkstiņu. Bet turpmākie divdesmit gadi kopā ar čūsku Bu-Bu izveidoja manu zīmolu ne tikai Latvijā, bet arī visā Austrumeiropā. Dzīvojot vienā dzīvoklī ar čūsku, es uzzināju ļoti daudz. Cilvēkiem liekas, ka čūskas āda ir auksta. Čūska nav auksta. Piemēram, kad viņa ir pabarota, tad ir ne tikai silta, bet pat karsta, jo čūskai ir ļoti spēcīga kuņģa sula, kas sagremo visu. Mājas apstākļos es viņu baroju reizi mēnesī ar žurkām. Vienmēr plānoju savas uzstāšanās, rēķinoties ar laiku, kad čūska tiek barota. Nedēļu pēc barošanas viņu nedrīkst aiztikt. Bu-Bu no piecdesmit centimetru garas šņorītes izauga līdz trīsarpus metriem.

Bu-Bu neatšķīra, kurš ir saimnieks. Čūskas smadzenes ir kniepadatas lielumā. [Paskaidrojam, ka, neraugoties uz to, ka saimnieks par čūsku var rūpēties pat vairāk nekā 15 gadus, viņu smadzenes nav izveidotas tā, lai to apzinātos un justu emocijas. Visas maņas un fiziskās īpašības ir pakārtotas tam, lai viņas būtu lieliskas mednieces. Čūskām atšķirībā no suņiem nevar iemācīt komandas. Dabā viņas ir vienpates, tādēļ socializēšanās un komunikācijas spējas nav attīstītas.] Ja kāds vēlas iegalvot pretējo, tās ir muļķības. Daudzi brīnījās, kā es esmu izdresējis savu čūsku. Pirmkārt, viņai bija ideāli apstākļi. Otrkārt, nekad nedarīju neko tādu, kas viņai nepatiktu. Treškārt, esmu profesionāls skatuves mākslinieks, tāpēc pielāgojos viņai. Viņa darīja to, ko grib, un es pielāgojos. Es ļoti stingri sekoju līdzi, piemēram, tam, kad viņa gatavojās mainīt ādu. Man bija piedāvājumi uzstāties šādā laikā, bet atteicu. To nedrīkst darīt, jo čūskai ļoti sāp.»

Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" izdevumā!

Komentē 3

 
Anonīms
 

Man jāņogu krūmā katru gadu apmetas zalktis un pilnīgi pietiek.

6.marts, 9:32 Atbildēt

Nāhren tāds pitons mājās vajadzīgs, ja neķer peles.

6.marts, 11:26 Atbildēt

Man čomam arī mājās jau 35+gadus ir pitons,sver+-115kg,rij katru dienu,terorizē dzeku,un nemaz netaisās uz citiem medību laukiem,sauc Svetlana Solomonovna....

6.marts, 12:15 Atbildēt
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Vakar, 22:48

Jaunākās diskusijas