VAKARA ZIŅAS. Mārča Auziņa mīlulis Sibēliuss

Lauma Lapsa, "Vakara Ziņas" 9.februāris, 21:00
 
F64 Photo Agency
Virtuozā, talantīgā ģitārista Mārča Auziņa mājās jau astoņus mēnešus mitinās baltais Šveices aitu suns Sibēliuss. Mārcis atklāj, ka mājas mīlulim prāts vairāk nesas uz dažādu triku un joku izstrādāšanu, nevis dziedāšanu. Piemēram, suns nojauš, kad saimnieki dosies prom, tāpēc izdomā, kā apšmaukt cilvēkus, lai varētu noturēt viņus savā tuvumā. Mārcis priecājas: kad suņuks apguļas blakus beznosacījumu mīlestībā, tas atsver visu.

Kā sniegs un komponists

Lēmums izvēlēties suni nebija spontāns, bet gan ļoti pārdomāts. Šobrīd māksliniekiem, arī Mārcim, ir brīvāks laiks, tāpēc var iekārtot dzīvi tā, lai mājās ienāktu jauns iemītnieks un to varētu mācīt. Mārcis stāsta, ka gribējis vilku, sakritība abu satikšanās stāstā ir vien tā, ka bija piedzimis balto Šveices aitu suņu metiens. Tādēļ cerētā vācu aitu suņa vietā mājās nonāca šāds mīlulis.

MĀRČA AUZIŅA PRIVĀTAIS ARHĪVS

Baltie Šveices aitu suņi ir ļoti gudri un dievina, ka viņiem pievērš pastiprinātu uzmanību. Baltajam vilkam ir dots ziemeļniecisks vārds Sibēliuss, kas aizgūts no Somijas komponista Žana Sibēliusa. Ar šo skandināvu komponista mūziku Mārcis ir pazīstams kopš studiju laikiem. Suņuks ir balts, tādēļ asociācijas ar sniegu bija par labu tam, lai nosauktu tik īpašā un muzikālā vārdā.

Blēņdaris un gudrinieks

«Daļu no sava profesionālā darba strādāju mājās un trenējos ģitārspēlē. Sibēliusam ļoti patīk ilgi atrasties tur, kur spēlēju. Viņš atnāk, apsveicinās, citreiz patraucē. Sibēliuss neguļ blakus un neklausās. Drīzāk viņu interesē, kāpēc saimnieks neskaitāmas stundas sēž ar kaut kādu koka gabalu rokās. Kad apnīk, viņš pabaksta ar purnu: «Ei, beidz spēlēt!» Ir atsevišķas skaņas, uz kurām viņš reaģē, piemēram, ātrās palīdzības sirēna. Kā visi suņi, viņš nedaudz baidās no salūta.

Protams, ir iznīcināti daudzi apavu pāri. Un dīvāns arī. Atceros, kad pērn taisījām autokoncertus, no rīta iegājām darbistabā, un viņš bija pārgrauzis kabeli. Tā bija specifiska lieta, ko nevarēja uzreiz dabūt. Man vajadzēja ātri braukt pie meistariem. Pats Sibēliuss bija ārkārtīgi priecīgs par to, ka ir pārgrauzis kabeli. Viņam tas bija jāizdara! Protams, viņš sagrauž mājās augus, elektrības vadus, apavus. Kad gatavojos koncertiem un salieku drēbes, tad suns mierīgi var paņemt bikses vai kreklu un aizstiept uz blakus istabu. Vai arī zeķes viņš obligāti pārnesīs no viena mājas gala uz otru.

Tie uzmanības pievēršanas veidi ir ļoti dažādi. Ja dodos prom darīšanās, viņš var apsēsties un nekur nelaist. Kad Sibēliuss tā kā taisās līdzi, es skaidroju, ka dodos uz koncertu, kur nevar braukt līdzi. Var just, ka viņš ir domājošs suns. Ja, piemēram, vienreiz būsi ar kaut ko apmānījis, tad otrreiz viņš negribēs iet nost no durvīm. Suns ar katru reizi paliek gudrāks un uz māņu trikiem neuzķeras. Komandas gan ar vienu reizi neiemācās, tādā vecumā daudzas lietas novērš uzmanību,» stāsta Mārcis.

Jutīgais stiprinieks

Baltais Šveices aitu suns atšķirībā no parastā vilka ir jūtīgāks un vairāk pieķeras saimniekam. Viņam ir izteiktāks bara instinkts, tādēļ nepieciešama krietni lielāka klātesamība. Cilvēki apkārt ir viņa bars. Ir jārēķinās, ka sunim vajadzēs veltīt ļoti daudz uzmanības. Un vēl - šie ir lieli un ļoti stipri suņi. Mārcis atzīstas: «Es tikai tagad izjutu, ka Sibēliuss ir ļoti spēcīgs. Tad, kad spēlējamies, var sajust, ar kādu spēku tiek rauta mantiņa. Kad viņš ir priecīgs, mēdz neaprēķināt savu spēku. Katru dienu ar suni ir daudz jāstaigā. Domāju, ir ļoti labi, ka cilvēks var pastaigāties dienā pāris stundas, tas ir relaksējoši un veselīgi. Sibēliusu vedam uz suņu skolu. Nodarbībās viņu vairāk interesē paspēlēties, nevis mācīties.»

Aktīvs suns privātmājai

Baltie Šveices aitu suņi iedalās trīs grupās: mazāk kustīgi, vidēji aktīvi un ļoti aktīvi. Lai gan Sibēliuss ierakstīts vidējā kategorijā, tomēr viņa aktivitāte vairāk atbilst viskustīgākajai grupai. Mārcis iesaka rēķināties ar to, ka šveicietis ir ļoti aktīvs suns, tāpēc piemērotāka dzīvesvieta baltajam skaistulim būtu privātmāja, nevis dzīvoklis, kur uzturēties ir grūtāk ne tikai mazākas platības dēļ, bet arī tāpēc, ka suņukam ir ļoti bieza spalva. Šie suņi dievina kārtīgu izskriešanos, tādēļ ideālāka būtu nomaļāka vieta pie dabas, nevis Rīgas centrs. Sibēliuss ir ļoti labsirdīgs un draudzīgs vilciņš, kas vēlas spēlēties un neko sliktu nenodarīs. Tomēr, redzot liela auguma baltu vilku bez pavadas, cilvēki var nejusties komfortabli. Tāpēc vieta suņa aktivitātēm ir rūpīgi jāizvēlas.

Komentē 1

 
Anonīms
 

Visi suņi draudzīgi kamēr guļ.

10.februāris, 8:29 Atbildēt
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 0:40

Jaunākās diskusijas