Pagaidām vēl mūsu ceļos un bezceļos fotoradari galvenokārt kontrolē maksimālā atļautā ātruma režīma ievērošanu. Ar to mūsu robotizētajām acīm sokas labi, jo autovadītāji ar lielu degsmi metas uzspļaut noteikumiem un tādējādi diezgan jūtami papildina mūžīgi izsalkušo valsts kasi. Gada laikā tie ir daudzi miljoni, un autovadītājus tas apmierina, jo ātruma pārkāpumu statistika turpina mūs iepriecināt ar jauniem sasniegumiem.
Sods skar pat likumpaklausīgos
Līdztekus ātruma pārkāpumu sodiem pie mums ir iespējas tikt pie soda par neizietu obligāto tehnisko apskati vai laikus neiegādātu OCTA polisi. Taču tas jau ir kā papildu bonuss ātruma pārkāpumam. Tā teikt, atļāvies tur, kur zīme paredz maksimālo ātrumu deviņdesmit kilometri stundā, braukt ar tik iecienīto simtu, saņemsi soda kvīti un melnbaltu fotogrāfiju par desmitnieku. Un tomēr, ja jau reiz tiki iemūžināts fotoradara nebeidzamajā filmiņā, inspektori pirms soda kvīts nosūtīšanas noteikti ieskatīsies datu bāzē. Par tehniskās apskates ignorēšanu vai obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polises nepirkšanu sods jau būs daudzas reizes bargāks. Beigu galā pārkāpums «piecīša» robežās var izvērsties par kārtīgu robu ģimenes budžetā.
Taču tepat netālu saulainajā Ķīnā fotoradaru funkcijās ir iekļauts daudz vairāk pienākumu. Piemēram, cīņa ar nevaldāmajiem pļāpām. Tiem, kam mobilais telefons starp plecu un ausi ir teju vai kā narkotikas. Uzreiz jāsteidz prognozēt, ka šādas funkcijas mūsu fotoradaros nenoliedzami pienesumu valsts kasē pieckāršotu. Ir diezgan grūti krustojumā neieraudzīt kaut vai trīs autovadītājus, kam rokās nemirdzētu dārgs un prestižs tālruņa aparāts! Ko nu liegties - ja vēl vīriešu dzimtas autovadītāji labprāt eksperimentē ar dažādām ierīcēm, tad daiļās dāmas priekšroku vairāk dod manikirētai rociņai.
Un tā kāds likumpaklausīgs ķīnietis savā dzimtajā zemītē devās automobilī no punkta A uz punktu B. Brauca, baudīja apkārtējās ainavas, priecājās, ka ir likumpaklausīgs un mobilā ierīce, novietota tam paredzētā stiprinājumā, sapārojusies ar automobiļa multimediju centru. Kā nu gadījās, kā ne, bet likumpaklausīgajam ķīnietim saniezējās vaiga kauls jeb žokļa augšdaļa. Kā jebkurš cits autovadītājs to būtu darījis, arī šis vīrs ņēma talkā labo roku un pakasīja niezošo vietu. Darīja to droši un pārliecinoši, jo šādas darbības neaizliedz pat Ķīnas likumdošana.
Liels bijis vīrieša pārsteigums, kad pēc zināma laika saņēma paziņojumu par uzlikto piecdesmit juaņu lielo naudas sodu un fotogrāfiju, kur redzams mirklis, kad ticis veikts sejas pakasīšanas akts. Ar fotogrāfiju vīrietis padalījies sociālajos tīklos, un šis stāsts piesaistījis ne viena vien medija uzmanību. Pat dižais BBC par šādu atgadījumu padalījies ar savu daudzu miljonu lielo auditoriju.
Sekojot līdzi savdabīgajam atgadījumam, ārzemju žurnālisti noskaidrojuši, ka viss beidzies laimīgi - sods anulēts, un likumpaklausīgais Ķīnas autovadītājs atkal atguvis savu godīgo vārdu! Turklāt Ķīnas policija bijusi atsaucīga un pretimnākoša, atvainojoties par mākslīgā intelekta kļūdaino rīcību.
Fotoradara acij nenozīmīgas nianses nešķiet svarīgas
Patiesībā šis nav ne pirmais, ne vienīgais gadījums, kad robotizētie policijas fotoobjektīvi nedaudz «nošauj» garām. Nesen arī kāds Krievijas autovadītājs padalījies ar interesantu soda kvīts fotoattēlu, kurā skaidri redzams, ka automobilī neviena nav un pārkāpt maksimālā ātruma ierobežojumu būtu visnotaļ sarežģīti. Kaut vai tāpēc, ka padsmitgadīgs «bobiks» nu nekādi nevarētu būt aprīkots ar bezpilota sistēmu. Un tomēr Smoļenskas iedzīvotājs Romāns pie šāda pārkāpuma protokola ticis, saņemot «laimes vēstuli» no Krasnodaras.
Kā noskaidroja Krievijas žurnālisti, viss bijis vienkāršāk par vienkāršu, taču fotoradara vērīgajai acij nenozīmīgas nianses nešķiet svarīgas, tāpēc fotogrāfijā redzams tieši šāds kadrējums. Patiesībā «bobiks», tikko iegādāts, cita automobiļa piekabē mierīgi mērojis tālo ceļu mājup. Ko tajā brīdī pie sevis nodomāja fotoradara mākslīgais intelekts? Droši vien tikai to, ka numura zīme labi saskatāma un automobilis pārsniedzis maksimālo atļauto braukšanas ātrumu. Pats uz saviem riteņiem vai svešiem - tie jau ir dzīves sīkumi, kam pievērst uzmanību nav vērts.
«Svētais gars» palīdzēja nenonākt fotoradara redzeslokā
Ko nu meklēt kuriozus tūkstošiem kilometru attālumā. Šo rindu autors pats personīgi ne tik senā pagātnē saņēma «laimes vēstuli» no brālīgās Igaunijas septiņu eiro apmērā par veselu trīs kilometru starpību starp atļauto un reālo ātrumu. Turklāt pat ļoti rūpīgi aprakstītu, iekļaujot mērinstrumenta (fotoradara) pieļaujamo kļūdu. Lieki piebilst, ka automobiļiem ar analogā tipa spidometriem ātrums trīs kilometri stundā ir tieši tik, cik plata ir spidometra bultiņa!
Interesanta informācija par fotoradaru kurioziem atrodama arī dažādu valstu policijas sociālo tīklu vietnēs. Piemēram, Vācijas pilsētiņas Fersenas policija padalījās ar «svēto garu», kurš paglābis kādu autobraucēju no 105 eiro liela soda.
«Cerams, ka šis «izglābtais» sacīkšu braucējs sapratīs mājienu no augšas un turpmāk brauks daudz piesardzīgāk un uzmanīgāk,» - tā šo atgadījumu komentē policija.
Apdzīvotā vietā, kur maksimālais atļautais ātrums ir vien trīsdesmit kilometri stundā, karstgalvis ar gados cienījamu «Renault Twingo» traucies ar ātrumu 54 kilometri stundā. Gluži loģiski, ka to piefiksēja vietējais fotoradars. Tavu brīnumu, bet tieši tajā laikā un tajā vietā ne no kurienes uzradies sniegbalts balodis, kas aizsedzis vadītāja seju.
Pēc vietējiem likumiem sods jāmaksā vien tad, ja fotoradara momentuzņēmumā saskatāms pats autovadītājs. Tā nu «Twingo» vadītājs izbēdzis no 105 eiro liela soda, par vairāk nekā divdesmit kilometriem pārsniedzot ātrumu apdzīvotā vietā.
Starp citu! Šis nav vienīgais balodis, kurš nonācis policijas redzeslokā. Kāds cits spārnotais pieminekļu apgānītājs «uzrāvies» fotoradara momentuzņēmumā, lidojot ar pārlieku lielu ātrumu. Turklāt vēl apdzīvotā vietā!
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
berryjamesc
Šodien, 18:24
