Laikā, kad pirms 2023.gada budžeta pieņemšanas turpinās diskusijas par to, cik naudas atvēlēts veselības nozarei, Latvijas basketbola leģenda Valdis Valters izteicies par to, kas būtu jādara tā vietā, lai valstī nav jāiegulda tik daudz medicīnā.
Kā mikroblogošanas vietnē twitter izteicies V.Valters, tad, viņaprāt, "nav valstī tik daudz jāgulda medicīnā,bet labāk izglītot cilvēkus,kā pareizi ēst,sportot un kādus vitamīnus lietot."
"Mūsu valsts ir pilnīgi neizglītota šajā jomā," mikroblogošanas vietnē twitter norāda sporta leģenda.
"Vienkārši noliecu galvu Jūsu viedokļa priekšā. Es par to runāju jau kopš pandēmijas sākuma. Pandēmija izgaismoja patiesās veselības sistēmas problēmas. Par vitamīniem tas būs cits stāsts, bet kopumā viss pateikts pareizi. Paldies!" atbildot uz V.Valtera komentāru norādījis kāds twitter lietotājs.
"Tam ir jānotiek paralēli: īstermiņā slimību ārstēšana, ilgtermiņā - nauda slimību novēršanai… jāsaka gan, ka nenotiek ne viens, ne otrs… saltu aizliegšana, akcīzes celšana tabakai, alkoholam, saldajiem dzērieniem, pvn samazināšana svaigajai pārtikai, nauda amatiersportam…" savu viedokli paudis kāds cits twitter lietotājs.
Portāls nra.lv jau vēstīja, ka valdības deklarācijā par Ministru kabineta iecerētajiem darbiem veselības nozarē izvirzītas 23 apņemšanās, tai skaitā “turpināsim palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei”, “palielināsim primārās veselības aprūpes lomu uz pacientu orientētas veselības aprūpes nodrošināšanā”, “sekmēsim ārstniecības personāla ilgtspējīgu attīstību un piesaisti valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai” u.tml. Deklarācijā arī kā virsmērķis lasāms, ka “valdība apņemas nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmas darbību". Taču te vērts atgādināt senu patiesību - papīrs pacieš visu, jo medicīnas iestādes šobrīd saskaras ar pavisam citu realitāti, skumji apjaušot, ka 2023. gadā krīze medicīnā var tikai saasināties, saka Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti.
"Medicīnas nozare Latvijā tiek badināta jau gadiem - rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem garas, pastāvīgs medicīnas personāla trūkums, ielaistas slimības, novecojušas medicīniskās iekārtas. Hroniska naudas trūkuma sekas var turpināt uzskaitīt vēl un vēl. Turklāt tikai tagad esam sākuši atgūties no vēl viena satricinājuma - Covid-19 pandēmijas. Signāli no valdības mājas par plānoto veselības budžetu šim gadam liek noprast - medicīna arī turpmāk būs pabērna lomā."
Februārī noslēdzošajā valdības sēde veselības ministre Līga Meņģelsone izteica piedāvājumu - naudu, ko gada laikā ministrijām izdotos ietaupīt, varētu novirzīt veselības jomas stiprināšanai. Vairāk par
to lasiet šeit.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
UEFA Europa League Live
Šodien, 15:31
