“Mēs neesam miskaste viens otram. Šobrīd gan ir grūti teikt, ja 2000 km no mums šauj viens pa otru tā it kā būtu Otrais pasaules karš. Kāpēc mēs ejam pa apli, es nezinu… Mēs viens otram neesam miskaste! Mēs neesam pajoliņi vai kalpi, kurus var sist vai darīt, ko grib,” pauž Olte.
Māris atzīst, ka atbalsta pelcu visvairāk jūt laukos, tāpēc arī izlēmis uz turieni pārvākties. Viņam ir svarīgi cilvēki blakām un viņu atbalsts.
Viņš anonīmos komentārus izteikti ir jutis brīdī, kad izcēlās slavenais pulverīša skandāls. “Es ļoti gribētu, lai cilvēki būtu ar savu vārdu, uzvārdu un saprašanu, nevis anonīmi knābātāji. Cilvēki, kuriem dara pāri var arī nepiecelties. Es laikam esmu mentāli citādākā stāvoklī, jo es tiešām zinu, ko es gribu sasniegt un es eju uz to, bet attiecībā uz manu miesu, ko knābā - tas nav patīkami. Man nav patīkami, es nerunāju par savu ģimeni un bērniem. Es negribētu būt viņu vietā. Ko tu esi izdarījis? Neko, sabiedrībai vienkārši vajadzēja zibensnovedēju,” pauž biologs.
Naidīgie komentāri vienmēr ir bijuši un, protams, visbiežāk cilvēks pat nav sapratis un iedziļinājies pirms komentējis. Trīs nedēļu garumā, portālā 1188.lv, dzirdēsim stāstus un pieredzes, kas būs kā atgādinājums, ka no mobinga un anonīmājiem komentētājiem nav pasargāts neviens. Tikai kopīgi mēs varam cīnīties ar šo prolēmu, jo pārmaiņas nenotiks, ja pielāgosimies apstākļiem un vērosim no malas, pārmaiņas notiek brīdī, kad iestājamies un apzināmies, ka tā dzīvot vairs nevar.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
kukirmkurinman
Šodien, 14:48
