"Neaptverama diena. Zinu, ka arī man jāizsakās. Diemžēl, var sanākt garāk, nekā FB pieņemts. Kad pirms 40 gadiem sāku dzīvot Pārdaugavā, šķiet to "monumentu" tieši stutēja.
Kā cilvēkam un cilvēkam ar Mākslas akadēmijas izglītību jau toreiz tas izraisīja riebumu ar savu netalantīgumu.
Tēlnieks Aivars Gulbis bija viens no desmitiem savtīgu amatnieku, kas savu "piķi" pelnīja ar pakļaušanos padomju varai. Zinu virkni viņa laikabiedru, kuri katru gadu kala pa "Ļeņinam" un uzdzīvoja uz nebēdu. Mērgļi! Tad, kurā tur gadā krievu "Jāņi" tā pakājē. Jau tradīcija.
Pirms gadiem 12 es piekritu dziedāt viņu svētkos. Devos ar palmas zaru, dziedāju un runāju latviski. Jā arī krieviski. Lai saklausītu. Lepojos ar to joprojām. Zinu, ka tas bija drosmīgi. Tagad (jau kopš Krimas) saprotu, ka kā pret sienu. Nu arī mūsu ukraiņu brāļi un māsas to saprot. Noliecu galvu dižās tautas priekšā! Ukrainas karogs pie mūsu mājas plīvos arī pēc Krievijas sagrāves! Bet Bulgakovs, Dovlatovs un Cipkins paliks mani varoņi vienmēr! Slava Ukrainai! Varoņiem slava!" raksta A. Mielavs.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Tazze
Šodien, 12:53
