Izdevuma "Važnije Istrotii" avoti vēsta, ka pēc tam, kad Krievijas armija bija spiesta atkāpties no Kijevas, Putins pats mēģināja komandēt armiju. Viņa un Šoigu attiecības ir mainījušās tik krasi, ka aizsardzības ministrs neuzdrošinās uzstāt uz lēmumiem, kurus virsnieki uzskata par nepieciešamiem. Piemēram, Sergejs Šoigu neprasa vispārējo mobilizāciju, jo pirms kara viņš Putinam solīja visus mērķus sasniegt ar miera laika armijas - algotņu - palīdzību. Saskaņā ar avotiem, Šoigu cilvēki nolīga sabiedrisko attiecību darbiniekus un maksāja par analītiskiem rakstiem lielākajos Krievijas plašsaziņas līdzekļos, lai pārliecinoši pierādītu mobilizācijas nepieciešamību. Viņš cerēja, ka šādas taktikas izmantošana liks Putinam pieņemt lēmumu par vispārējo mobilizāciju. Taču līdz šim tas nav noticis.
Jūlija sākumā Putins Šoigu publiski pazemoja, uzsverot, ka viņš neuzticas Šoigu ziņojumiem.
Kad aizsardzības ministrs televīzijas kamerām ziņoja par pašpasludinātās “LPR” teritoriju “atbrīvošanas” operāciju, Putins uzslavas vietā sacīja: “Kā jūs zināt, ģenerālpulkvedis Aleksandrs Pavlovičs Lapins (centrālās karaspēka grupas komandieris iebrukuma Ukrainā laikā) un armijas ģenerālis Sergejs Vladimirovičs Surovikins (Dienvidu spēku grupas komandieris) mani šodien informēja par viņiem izvirzītā mērķa izpildes gaitu un priekšlikumiem ofensīvas operācijas sagatavošanās darbam. Nav skaidrs, kāda loma šajā situācijā ir aizsardzības ministram" .
Ģenerālštābam tuvu stāvoši avoti arī ziņo, ka lēmumi par vairākām svarīgām lietām Aizsardzības ministrijā tiek pieņemti, vairs neprasot Šoigu viedokli.
To, ka Šoigu vēl nav nosūtīts rezervē, avoti skaidro ar to, ka prezidents grūtajos laikos nevēlas mainīt aizsardzības ministru. No otras puses, viņi uzskata, ka, tiklīdz grūtais periods būs beidzies, Putins ar Šoigu izrēķināsies.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Tazze
Šodien, 7:54
