"Bija Rīgas diena. Man tās ir retas un parasti stresa pilnas. Saplānoju darbus, pa ceļam mašīnā pat skaļi dziedāju, noskaņojot sevi, ka būs laba, laba diena.
Iebraucu iepildīt degvielu. Un tur VIŅŠ nāca. Mans pamatskolas klasesbiedrs. Taisnā ceļā pie manis. Jau smaidīju par priecīgo tikšanos. Viņš smaidīja pretī un pienācis izdvesa:”tu esi pieņēmusies svarā!” Ne “sveiki”, ne “labdien”, ne “sen neesam tikušies”. “Tu esi pieņēmusies svarā!
Nezinu, ar ko viņš salīdzināja. Varbūt ar izlaiduma dienu vai kādu citu, kas viņam iespiedusies atmiņā. Jā, es zinu, ka neesmu tieva.
Patiesībā nekad īpaši neesmu bijusi. Izņemot tad, ja izdzenu sevi svaru zālē un ievēroju stingras diētas. Esmu ielīdusi 34. izmēra kleitās, kad man bija 36 gadi. Tad visi domāja, ka esmu saslimusi un arī vaigi nokarājās, pazaudējuši apaļo saturu…
Nu, esmu kāda esmu. Jūtos labi. Pieķeru sevi tagad taisnojamies… Es taču esmu pelnījusi būt tāda, kāda esmu. Vai ne?
Nezinu, vai viņš man kaut ko sabojāja. Bet domas ik pa laikam kavējās pie tā teikuma…
Vakars gan būs skaists. Būs tikai tie, kam es deru arī pieņēmusies svarā," uzsver L. Mūrniece.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
DŽA
Šodien, 20:38
