Sipeniece-Gavare atzīst, ka viņai kara izjūta nav sveša kopš barikāžu laikiem. Tagad Ukrainas izjūta iet caur sirdi.
"Krāmēju ar meitām tās 72 stundu somas X stundai jeb gadījumam, ja kas... Domāju - labi, man ir 52 gadi, viss dzīvē izdevies - karjera, ģimene. Bet viņas vēl ir ceļa sākumā.
Lieku vilnas zeķes, termoveļu, saku - ja mēs netiekamies, izšķiramies... Rādu, kur ir mani pin kodi. Bez asarām to nevaru izdarīt," viņa pauž.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.