Līga Krapāne: Šī vēstule jau nebija par to, ka nevajag vakcinēties

“Ja lēmums būs negatīvs, ar savu advokāti Viktoriju Jakrinu vērsīšos tiesā, jo situācija, kad persona tiek sodīta par savu tiesisko interešu aizsardzību, nav pieļaujama. Kritiski vērtējams arī tas, ka bijušais darba devējs pirms jebkādas iekšējās pārbaudes un visu lietas faktisko apstākļu noskaidrošanas medijiem paziņoja, ka mana rīcība saistībā ar 31.05. vēstules parakstīšanu ir atzīstama par neatbilstošu. Grūti noticēt, ka rītdien pieņemtie lēmumi atcels man piemērotos disciplinārsodus,” ierakstā “Facebook” atklāj Līga Krapāne.

Vēstules parakstīšanu un tai sekojošo darba uzteikumu viņa komentēja arī kanāla Rīga TV 24 raidījumā "Preses klubs".

Kā pauž Krapāne, tad viņu jau pirms vēstules parakstīšanas nelikuši mierā jautājumi par Covid-19 testiem, par vakcināciju un "visu, kas ir ap Covid".

Par vēstuli sabiedrisko attiecību speciālisti uzrunājušas paziņas no iepriekšējiem darbiem.

"Un izlasot viņu, man nebija ne mazāko šaubu, ka es piedalos godīgā lietā, pilsoniskā aktivitātē, turklāt ne ar savu amatu parakstoties, bet kā "Līga Krapāne, sabiedrisko attiecību speciāliste". Liels bija man šoks, redzot darba devēja attieksmi. Liels bija mans šoks, saprotot, ka darba devējs man viennozīmīgi prasa parakstīt pušu vienošanos un es teicu: "Ja es to neparakstīšu?" "Tad būs cits veids." Šis "cits veids" pamazām tika arī realizēts, " stāsta Krapāne.

Krapāne arī uzsver: "Šī vēstule jau nebija par to, ka nevajag vakcinēties. Šī vēstule bija par to, ko mēs runājām pašā sākumā - vara, mīļie, halo, runājiet ar cilvēkiem. Viss."

Ziņu aģentūra LETA jau vēstīja, ka maija beigās valsts augstākajām amatpersonām adresētā vēstulē vairāk nekā 100 cilvēku pauda aicinājumu "pārtraukt rīcību, kas vērsta uz sabiedrības sašķelšanos un vispusīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos, kā arī par valsts pienākumu uzņemties atbildību". Izanalizējot vēstulē pausto, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes rīks "Re:Check" secināja, ka vēstulē vērstie iebildumi pret valsts politiku ir balstīti uz apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai vai ir izrauti no konteksta.

Vēstuli parakstījusi arī Krapāne, kas, kā atzina valsts kontrolieris Rolands Irklis, bijis iemesls viņa un Krapānes domstarpībām. Rezultātā Krapānei tika izteikti divi rājieni un pazemināts darba vērtējums. Rezultātā Krapāne 27.jūlijā, pametusi amatu. Irklis piebilda, ka Krapāne netika atlaista, bet viņa amatu pameta, uzsakot darbu Valsts kontrolē.

Krapāne gan skaidroja, ka būtiski ņemt vērā juridisko pamatojumu viņas lēmumam uzteikt darbu Valsts kontrolē, proti, viņa amatu pametusi, balstoties uz Darba likuma 100.panta 5.punktu, kas paredz darbiniekam tiesības uzteikt darba līgumu, ja viņam ir svarīgs iemesls, kas, pamatojoties uz "tikumības un taisnprātības apsvērumiem", neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.