Kā stāsta Elīna, viņai bija sabrukums - personības sabrukums, apātija, nelaimīgums. Viņa bija uz totālas izdegšanas robežas un nekam vairs neredzēja jēgu.
Savu sabrukumu viņa skaidro ar tolaik piedzīvotajiem notikumiem, nespēju izskaidrot notikušo, atbilžu meklēšanu, vilšanos cilvēkos, skaudību, naidu, ļaunumu, ar ko nācās saskarties.
Elīna atceras, ka tajā laikā nestaigāja, necēlās no gultas, lietoja alkoholu un, kā pati saka, bija aptaukojusies - pieņēmās svarā par 30 kilogramiem.
Taču meita Hanna lielā mērā bija viņas motivācija, domājot, ka tā nedrīkst turpināt. Vienā dienā viņa saprata, ka tieši šodien tas jādara - jāceļas un jāiet, jāpārstāj dzert un gausties, jāpārstāj būt egoistei un domāt, ka dzīve nav vajadzīga.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Daily Research
Vakar, 23:24
