Aleksandrs Sokolovs iesaka visiem ēst kukaiņus

Kukaiņu veidu un sķirņu ir miljoniem, bet ir tādi, kuriem ir labs elementu sastāvs un kurus relatīvi viegli audzēt. Es izvēlējos circeņus. Ilgi eksperimentēju ar visiem viņu procesiem - iemācījos vairot neierobežotā daudzumā, samazināju vairošanās cikla garumu, palielināju kaukaiņu masu un izveidoju optimālu barības sastāvu.

Nevar pat salīdzināt, cik daudz reizes kukaiņi ir efektivāki par tradicionālo lopkopību. Lai iegūtu 1 kg proteīna no kukaiņiem, vajag nieka 8 l ūdens, savukārt lopiem vajag 20 000 l. Circeņu atražošanas cikls ir mazāk nekā 2 mēneši. Kukaiņi neslimo. Kukaiņus viegli kopt - šo procesu var pilnīgi automatizēt, tā, lai viens operātors varētu kontrolēt milzīgu fermu.

Kukaiņu rūpnieciskajai ražosanai nevajag ne dārgas tehnoloģijas, ne milzīgas investīcijas, ne retus resursus. Tai nevajag arī lielas platības, vai milzīgi daudz elektroenerģijas. Šī nozare mierīgi var eksistēt Latvijā," raksta Sokolovs.

Viņš uzsver - nav runas par to, lai tagad visi sāktu ēst makaronus ar ceptiem circeņiem. Pamatprodukts, ko iegūst no kukaiņiem ir proteīna milti - tas ir gaišs pulveris bez smaržas un garšas. To var pievienot kā komponentu tradicionālai pārtikai, lai samazinātu lopkopības produktu patēriņu un lai palielinātu uzturvielas daudzumu.

Galvenais mīnuss kūkaiņu masveida ražošanai, pēc Sokolova teiktā, ir tas, ka tas ir pārāk inovatīvi. Pasaule vēl nav gatava pāriet uz cita veida barību, taču, kā viņš uzskata, tas ir tikai laika jautājums.

"Ko es gribu ar to visu pateikt? Varbūt Latvijā ir drosmīgi investori, kuriem interesē bioloģiskas tehnoloģijas un kuri nebaidīsies attīstīt šo nozari. Jo ātrāk sākt, jo lielāku rezultātu pasaules līmenī var sasniegt. Var uzbūvēt kukaiņu proteīna rūpnīcu, kuras produkciju izplatīt pa visu pasauli!
Arī man būtu interesanti sadarboties ar studentiem, kuri aizraujas ar entomoloģiju, lai kopā meklēt risinājums, ka padarīt kukaiņus vēl vairāk piemērotus pārtikai," piebilst Sokolovs.

Tikmēr cilvēki komentāros dažādi vērtē Sokolova ieceri. Daļa to atbalsta un sver, ka tas ir interesanti, un šai idejai ir potenciāls, daļa tomēr fotogrāfam nepiekrīt, sakot, ka informācija par liellpou audzēšanu, ko sniedzis Sokolovs, ir pārāk vispārināta un nepieciešami padziļinātāki pētījumi.