Neskatoties uz reklāmu, apmeklētāju bijis mazāk nekā darbinieku, raksta H. Danusēvičvs. Nomas maksa par vienu ēdināšanas vietu esot aptuveni 80 eiro dienā plus tirgvedības izmaksas. "Vislielāko interesi klientiem piesaistīja “nacionālie” ēdieni - burgeri un alkohola bārs, kura interjers izveidots par investoru - starptautiskā nekustāmo īpašumu operatora CBRE - līdzekļiem aptuveni 50 000 eiro vērtībā. Kur ieguldīti pārējie līdzekļi - kopumā esot 2 miljoni, gan nav redzams," vērtē H. Danusēvičs.
Rīgas Centrāltirgus ēdināšanas zonas atklāšanā pirms dažiem gadiem bija cilvēku burzma. "Tomēr arī tur apmeklētāju plūsma nebija pietiekoša liela ēdināšanas bloka izdzīvošanai. Neredzu pamata investīciju lietderībai universālveikalā Vecrīgas centrā, kur ir daudz un daudzveidīgi pirmā stāvā izvietoti restorāni un ēstuves. Neticas, ka Vecrīgas strādājošie pēkšņi aizpildītu šos 10 restorānus. Arī rīdzinieki drīzāk dosies uz “Sāgas” vai citu ēdināšanas zonu, kur ērti piebraukt un ir kur novietot auto.
Kopumā, atceroties Centrālā universālveikala (Latvijas Armijas veikala) vēsturi, skumji, ka nacionālais lepnums arvien vairāk zaudē savu seju un kļūst par bezpersonisku visur pasaulē atrodamu veikalu un ēdinātāju kopu," secina H. Danusēvičs.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Komentē