Kas notiek, ja NATO jāiedarbina 5. pants, bet kāda no dalībvalstīm nepiekrīt?

tautaruna.lv 30.marts, 18:30
 
Kaspars Krafts/F64
Militārais analītiķis, NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs kanāla TV24 Speciālizlaidumā skaidrojis, kas notiek gadījumā, ja kāda no dalībvalstīm nepiekrīt 5. panta aktivizēšanai.

I. Rajevs norāda, ka šādā ga'dijumā visas pārējās valstis cenšas pārliecināt šo valsti piekrist lēmumam.

"Ja patiešām pastāv reāla nepieciešamība aktivizēt 5. pantu, tad visas valstis atradīs argumentus, lai pārliecinātu to vienīgo valsti, kura nepiekrīt, tomēr piekrist," norāda militārais analītiķis.

Viņš atzīmē, ka vienīgais gadījums, kad NATO aktivizējis 5. pantu, bija 2001. gadā pēc 11. septembra uzbrukuma ASV. Kā norāda I. Rajevs, ASV tolaik pat neprasīja aktivizēt šo pantu, bet citas NATO valstis izteica iniciatīvu.

Jāatgādina, ka NATO stūrakmens ir Ziemeļatlantijas līguma 5. pants, kas paredz, ka uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums visai aliansei. Organizācija paredz, ka miera vai krīzes apstākļos valstis konsultējas par jebkuru jautājumu, kas ir ticis ierosināts, un pieņem lēmumus par politiskiem un militāriem jautājumiem, kas ietekmē to drošību.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram kanālā.

 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 16:11

Jaunākās diskusijas