Jānis kā brīvprātīgais pieteicies organizācijās, kas palīdz bēgļiem no Ukrainas un atklāj, ka ceļā uz Latviju, mašīnā uzņemtie bēgļi pamazām atraisās un pastāsta par notiekošo viņu dzimtenē.
Viņš atklāj, ka satiekot šos cilvēkus, ir acīmredzams, cik ļoti viņi ir pārguruši un nomocīti.
"Mazs bērns man asociējas ar hiperaktīvu būtni, kas lēkā apkārt kā tāda gumijas bumba. Šie bērni bija tādi, ka es viņus nolieku busā un sekundes laikā viņi [aizmieg]. Tu viņam vari cilāt kājas, rokas un viņš neko nejūt," stāsta Jānis un neslēpj, ka iepriekš nekad nebija redzējis tik nogurušus bērnus.
Viņš norāda, ka brīvprātīgajām organizācijām palīdzība ir nepieciešama visu laiku un aicina cilvēkus pieteikties.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
sdasdsad
Šodien, 0:29
