Kā telefonsarunā ar SWH norāda 62 gadus vecais Gunārs, viņu uz šādu rīcību pamudinājusi ne tikai Eiropas "tūļīgā rīcība", bet arī vēlme palīdzēt ukraiņiem.
"Man tur nav ne radi, ne draugi, ne kādi citi paziņas, bet man vienkārši palika žēl," saka Gunārs. "Mēs ar brāli bijām bazīcā. Tikai vieni paši aizgājām uz baznīcu, lai palūgtu par Ukrainu, un tad man tā kā ar bomi pa galvu iesita. To,ko var izdarīt, var sūtīt paciņas, mantiņas, bet viņiem vajag arī kādu, kas karo."
Viņš atzīst, ka ģimene par viņa lēmumu nezina. "Netaisos braukt ar domu, ka es nomiršu. Nē! Es negribu mirt, bet bailes man arī nav. Būs tā kā būs!" - radio saka Gunārs.
Runājot par savu vecumu, kas pārsniedz oficiāli izskanējušo vecumu iesaukšanai, vīrietis norāda, ka ir oficiāli iesūtījis visus savus datus un no Ukrainas vēstniecības saņēmis pozitīvu atbildi.
Šobrīd vīrietis cenšas sazināties ar Latvijas bruņotajiem spēkiem par nokļūšanu Ukrainā un uz turieni ir gatavs doties jau šodien vakarā vai rīt.
Gunārs gan cerot uz parastās Krievijas tautas attapību un palīdzību kara jautājumā.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
🔴TODAY EPL LIVE🔴
Šodien, 17:33
