Ar ķiploku degunā var nepietikt

Ilze Veģe 12.novembris 2020, 10:15
 
F64, Emīls Desjatņikovs
Šoreiz es labprāt gribētu padiskutēt ar tiem, kuri nemāk skaitīt. Tātad, ar “kovidskeptiķiem”. Šis stāsts vairāk tiem, kuri Covid 19 joprojām spītīgi pielīdzina sezonālajai gripai un taisās ar to cīnīties, iebāžot degunā ķiploka daiviņu.

Oficiālā statistika saka, ka Latvijā Covid 19 diagnosticēta aptuveni 9000 cilvēku. Protams, gan cilvēkam parastajam, gan medicīnas darbiniekiem un arī valdībai ir skaidrs, ka oficiālie cipari neatspoguļo patieso situāciju sabiedrībā, jo daudzi slimību pat nepamata, daudzi- nelielam sagurumam un iesnām nepievērš uzmanību. Līdz testu veikšanai tiek tikai tie, kuriem a) veselības stāvoklis ir strauji pasliktinājies; b) profesija pieprasa būt piesardzīgiem c) nav sveša sirdsapziņa pret līdzcilvēkiem.

Tiesa, vismaz pagaidām izskatās, ka arī slimības patiesie apmēri nav paguvuši “aizskriet debesīs”. Proti. Statistika apliecina, ka Latvijas slimmnīcās ar diagnozi Covid 19 līdz šim ir pabijis tūkstotis cilvēku. Nedēļas sākuma Latvijas stacionāros joprojām ārstējas ap 300 cilvēkiem, bet teju 700 bija jau izrakstīti (dati uz 11.11). Ja vadās pēc starptautiskajiem cipariem, tad varam aplēst, ka kopumā Latvijā Covid 19 ir pārslimojuši 10, varbūt 15 tūkstoši cilvēku, jo hospitalizācija parasti esot nepieciešama ap 10 procentiem sasirgušo. Tiesa, kumulatīvais vilnis Latvijas slimnīcām vēl tikai priekšā, jo līdz stacionēšanai slimnieki parasti tiek nevis saslimšanas pirmajā dienā, bet tuvāk otrās nedēļas vidum. Tas, savukārt, ļauj prognozēt, ka ap 20. novembri slimnīcās sāks nonākt tie cilvēki, kuri vīrusu "noķēruši" novembra sākumā, kad ikdienas inficēšanās cipari stabili sāka pieturēties "starp 300 un 400" .

Taču ar visu šo neiepriecinošo statistiku un pagalam skumjo ainu kaimiņvalstī Lietuvā, kur slimnieku izvietošanai tikšot aprīkota Viļņas izstāžu zāle, Latvijā joprojām ir pietiekoši daudz cilvēku, kuri tā arī nav sapratuši, kādēļ valdība (viņuprāt) tik ļoti paniko.

Iesākumam iesaku izlasīt EPIDEMIOLOĢIJAS BIĻETENS Nr. 35 “Pārskats par gripas izplatību”.

BIĻETENS

Tātad. “Pīķa nedēļās” ar parasto sezonālo gripu Latvijā mēdz saslimt līdz pat 560 cilvēkiem uz 100 tūkstošiem jeb ap 11.000 cilvēku nedēļā. Tas ir ap 1500 dienā (ar Covid19 pagaidām vēl tikai ap 400 dienā).

Tātad 1500 jaunu slimnieku katru dienu un tā ir tikai parastā, sezonālā gripa…. (es pat neriskēšu šo ciparu “reizināt” ar koeficentu, ko eksperti mēdz piesaukt C19 sakarā, sakot, ka tas esot vismaz 5 reizes lipīgāks.)

Tālāk. Oficiālā statistika apliecina, ka pasaulē mirstība no Covid 19 ir ap 3% no saslimušajiem. Ja par pamatu paņemt kaut tikai parastās gripas datus par saslimušo skaitu, tad sanāk, ka Latvijā no 11 000 katrā nedēļā saslimušajiem vairāki simti cilvēkien katru nedēļu var nomirt.

Statistika saka, ka hospitalizācija nepieciešama aptuveni 10% no Covid 19 saslimušajiem. Tātad sliktākajā gadījumā tas var būt tūkstotis cilvēku nedēļā. Jeb astoņi tūkstoši cilvēku astoņās "pīķa nedēļās". Un ko tikko teica Viņķele…. Šķiet, kaut ko par 500 gultasvietu aizpildījumu kā kritisko punktu..

Vissvarīgākais patreiz ir tas, ka “pīķa nedēļas”, kad saslimstības intensitāte ir visaugstākā, parasti Latvijā ilgst ap septiņām astoņām nedēļām un ir aptuveni no 49. līdz 4. nedēļai. Jebšu no novembra beigām līdz februāra beigām kā minimums. Kas nozīmē, ka Latvijā smagākais periods vēl nav pat sācies. Un vienīgais gaismas stariņš šīs neiepriecinošās statistikas tuneļa galā ir karantīna, kas iespējams (bet ne ar garantiju) var kaut ko mainīt.

Visā šajā sakarā kovidskeptiķu un restorānu īpašnieku bļaustīšanās par bāru un restorānu slēgšanu kļūst tiešām traģikomiska. Vismaz man.

Kovidneticīgie auro- kāpēc jāaizver restorāni, ja tajos inficēšanās esot reta?! Ir tāds vārds prevencija. Un epidēmijas apstākļos būtu pat ļooooooti vēlams, lai valsts rīkotos preventīvi, nevis post factum. Tad, ja inficēšanās bāros Latvijā būtu bieža, šo iestāžu aizvēršanai vairs nebūtu nekādas jēga. Jo tad, kad inficēšanās jau notikusi, slimnīcām ar bāru aizvēršanu vairs nevar palīdzēt. Visi, kas tajos saslima, jau būtu saslimuši un daļa tāpat nonāktu slimnicā. Prevencija tāpēc ir prevencija, ka problēma tiek risināta vēl pirms tā samilzusi. Tādēļ patreiz pareizākais, ko var darīt, ir slēgt tās vietas, kur inficēšanās pagaidām notiek reti.

Tuvākajā laikā, visticamāk, būs sagaidāma plaša diskusiju par perspektīvajām vakcīnām un to piegādi Latvijai.

Premjers ir apsolījis, ka ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" izstrādātās eksperimentālās Covid-19 vakcīnas Latvijai būšot pieejamas vienā laikā ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Precīzs piegādes laiks vēl nav zināms, bet ir cerība, ka līdz aprīlim Latvijā jau tikšot savakcinēti mediķi un daļa senioru.

Pēc sākotnējām sarunām ES varēšot iegādāties līdz pat 300 miljoniem vakcīnas devu ar kurām varētu pietikt 150 miljoniem cilvēku, jo vienam pacientam nepieciešamas divas potes. Zinot to, ka ES (bez Lielbritānijas) dzīvo aptuveni 450 miljoni cilvēku, varam aplēst, ka “pirmajā piegājienā” vakcīnu varētu saņemt katrs trešais jeb 33% no ES iedzīvotājiem. Vācija, kas ir lielākā ES donorvalsts, "lielā brāļa" statusā gribēja sev rezervēti 100 miljonus vakcīnu, kas, ņemot par pamatu aptuveni 85 miljonus lielo Vācijas iedzīvotāju skaitu, nozīmētu, ka Vācijā tiktu vakcinēti 60% iedzīvotāju. Tiesa, Eiropas Savienība šādam plānam nepiekrita un sola, ka katra valsts saņemšot proporcionāli savam iedzīvotāju skaitam.

Tiešām gribētos cerēt, ka Latvija vakcīnu sadalē nekļūs par “trešās šķiras dalībvalsti” un saņems savu minimumu jeb 1.25 miljonus vakcīnu ar ko pietitu 33% iedzīvotāju. Un otra lieta, kas pat sarežģītāka par pirmo... Ļoti gribētos ticēt, ka tie riska zonā esošie cilvēki, kuriem vakcīna pienāksies, aizies un brīvprātīgi vakcinēsies nevis sāks meklēt sazvērestības teorijas.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.

 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: 8.maijs, 18:33

Jaunākās diskusijas