Kas tur bija ar tiem deviņdesmitajiem?

Baiba Puriņa 26.aprīlis 2021, 16:00
 
pexels.com
Kamēr mani deviņdesmitie bija saulainās bērnības dienas, Latvijā tie bijuši skaudri un diezgan nežēlīgi laiki. Un tagad "sniegpārsliņu laikmetā" sāc just aizdomas, ka tie atgriežas.

Bandīti, rekets, ādas jakas, kastetes, šaujamieroči, melnas automašīnas - tādi, laikam jau stereotipiski un triviāli, ir mani atslēgas vārdi par deviņdesmitajiem, kuros nepiedalījos. Vismaz tajā "krēslas zonā" , kur notika šaušanas, izspiešanas un bailes. Tik vien zināju, ka vecākiem, strādājot vietējā veikaliņā, nācās ar reketieriem saskarties.

Iespējams, salīdzinājums nevietā, taču kaut kā pēdējā laikā šķiet, ka arvien biežāk tuvojas kārtējā "krēslas zona". Viens no signāliem - Rebenoka slepkavība. Policijas darbs ir noskaidrot vainīgos un motīvus, taču nežēlība, ar kādu noziegums pastrādāts, neatstāj vienaldzīgu. Līdzīgi, kā ar advokāta Bunkus slepkavību, kurš tika nošauts 2018.gadā. Un tad pagājušajā nedēļā Bezzubovs - gaišā dienas laikā nošauts Rīgā. 2021. gadā! Lūk, kur arī mani atslēgas vārdi - bandīti, melns auto, šaujamieroči.

Gribot negribot prātā ienāk deviņdesmitie. Kaut vai tikai dzirdētā dēļ. Taču mulsina, ka tas viss notiek šeit un tagad. 21. gadsimtā. Laikā, kad šādām lietām vajadzētu būt tikai filmās. Ak, naivums. Sanāk, ka arī šajos laikos kabinetos, gaiteņos un parkos, būtībā tepat aiz stūra, notiek sarunas un plāni, kas beidzas ar izkrāpšanām, vardarbību un... nežēlīgām slepkavībām.

Slepkavības lika padomāt par tiem dzirdētajiem deviņdemitajiem un veidojās šodienas salīdzinājumi ar to laiku, jo arī šobrīd cilvēki dzīvo pamatīgā pārejas procesā, neziņā, bailēs un nomāktībā. Tiek zaudēti ienākumi, uzņēmumi un īpašumi. Pazudis sociālais kontakts un iespēja "nolaist tvaiku" citās aktivitātēs.

Saprotu, ka daudz te "samests vienā katlā", bet cilvēku lielākais ienaidnieks ir bailes, kuru dēļ nereti attīstās briesmīgākie scenāriji.

Agresivitāte, neapmierinātība un dusmas aug gan sociālajos medijos, gan publiskās vietās. Cik soļi ir no neapmierinātības līdz noziegumam - šī mēraukla katram cilvēkam, katrai situācijai, katram motīvam atšķiras. Vai izmisums var novest pie nozieguma? Vai pie agresivitātes augšanas vainojama šodienas realitāte? Taču tā nedrīkst kļūt par ikdienu. Bailes nedrīkst kļūt par ikdienu. Jo īpaši šajā laikā.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.

 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 22:12

Jaunākās diskusijas