Pirmkārt gribētos pieminēt labklājības ministri Ramonu Petraviču. Pēc katastrofālās situācijas pansionātos, šī kundze (ne par kompetentu ministru, ne par atbildīgu politiķi man mēle nepagriežas vņu nosaukt) ir pelnījusi tūlītēju dienesta izmeklēšanu. Jo nav neviena loģiska izskaidrojuma tam, kādēļ nozares ministre visdramatiskākajā pandēmijas periodā ir tik kusla, tik nevarīga, tik pasīva, iekams viņai līdzās iet bojā simtiem (!) cilvēku. Turklāt viņa nav pacentusies izdarīt pat tādu mazumiņu kā atvainoties senioriem un pansionātu darbiniekiem vai izteikt līdzjūtību bojā gājušo tuviniekiem.
Tikmēr medji uzrakuši, ka Latvijā Covid-19 ir bijis katram trešajam pansionāta klientam, savukārt no visiem līdz šim no Covid-19 mirušajiem cilvēkiem, teju 15% ir bijuši tieši pansionātu iemītnieki. Proti, kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ar vīrusu saslimuši 4000 sociālo centru klienti, kas ir gandrīz trešā daļa no 13 000 sociālo aprūpes centros esošajiem klientiem, bet 146 pansionātu iemītnieki miruši, vēsta žurnāls "Ir".
Jau vairākas nedēļas sociālie tīkli ir uzkarsuši no pārmetumu lavīnas atbildīgajai ministrijai. Ko par šo saka ministre? Izrādās, ka vainīgi paši pansionāti un to vadība, kas nemākot ieviest piesardzības pasākumus un izvairoties no testiem. Un ir tik ironiski, ka to saka poltiķis, kurš pārstāv partiju ar skanīgu nosaukumu “Par cilvēcīgu Latviju”. Un te, nu, atmiņā atkal uzpeld ainiņa ar čemodāniem glābšanas laivā, kuros patreiz tiek izmisīgi mēģināts glābt pašiem savus politiskos kažociņus.
Ja jautātu man, es teiktu, ka Ramona Petraviča ir pelnījusi pilnvērtīgu dienesta pārbaudi par profesionālo nolaidību, kas izraisījusi cilvēku nāvi.
Pirmkārt, visam šim stāstam jau pavasarī gāja cauri, piemēram, Zviedrija, kuras pansionātos bojā gājuši simtiem vecīšu. Iemesli bija līdzīgi kā patreiz Latvijā - valdība nenoreaģēja un nozares ministri savlaicīgi nepadomāja. Tātad Latvijai bija vismaz pus gads, lai mācīos no citu kļūdām un savlaicīgi sagatavotu stratēģiju kā nepieļaut līdzīgu katastrofu. Tā vietā atbildīgā ministre visu vasaru baudīja mierpilnu eksistenci, lai gada nogalē attaptos lielā, dziļā peļķē.
Otrārt, “cepiens” par pansionātos notiekošo sākās jau decembra sākumā, taču ministre veselu mēnesi par šo jautājumu klusiņām domāja “savā nodabā”, nesākot zvanīt trauksmes zvanos un klupdama krizdama neskrienot uz valdību ar ārkārtas risinājumu paketi.
Tā vietā ministre mēnesi labi gulēja naktīs, ar labu apetīti ēda, lakoja nagus, taisīja frizūras līdz pēc mēneša sagaidīja Tiesībsarga atzinumu, ka Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma Covid-19 izplatības dēļ cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros.
Un tikai tad sekoja premjerministra Krišjāņa Kariņa uzbrēciens neizdarīgajai ministrijai un ultimāts nedēļas laikā beidzot sagatavot loģisku rīcības plānu.
Tikai šodien, pusotru mēnesi (!) pēc problēmas konstatēšanas valdība beidzot skatīs jautājumu par prasību sociālās aprūpes centru darbiniekiem veikt testēšanu ar Covid-19 antigēna noteikšanas testiem (Ag tests) reizi divās līdz četrās dienās.
Jāatgādina, ka šo otrdien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka atbildīgajām ministrijām līdz darba nedēļas beigām jābūt skaidram rīcības plānam Covid-19 būtiskai ierobežošanai sociālās aprūpes centros. Savukārt Jaunā konservatīvā partija (JKP) trešdien izplatījusi paziņojumu, norādot, ja tuvāko divu nedēļu laika netiks novēroti jūtami uzlabojumi Covid-19 ierobežošanā pansionātos, tā apsvērs iespēju lūgt premjeru vērtēt labklājības ministres Ramonas Petravičas demisiju.
Protams, ir jautājums- kādēļ premjers visu šo laiku vilcinājās “nopērt” acīmredzami kuslu un nevarīgu ministru, taču, lai arī novēloti, tomēr jāatzīst, ka Ministru prezidents jau otro reizi - līdzīgi kā Viņķeles un vacīnu gadījumā - mēģina pats ar savu glābšanas vesti aizbāzt caurumu laivas sānos. Vai viņam tas sanāk labi vai slikti- to vērtēsim vēlāk, kad beidzot nonāksim krastā!
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
rondowarung
Šodien, 5:02
