Ko sabiedrība prasa no sievietēm?

Baiba Puriņa 11.dec 2019
 
pixabay
Daudzi saka: patreiz būt par sievieti ir vislabākais laiks. Kā, nu, ne - klimata problēmas un sieviešu tiesības mūsdienās atrodas visas pasaules uzmanības epicentrā! Taču, vai visā šajā karojošajā, uzbrīkošajā sieviešu tiesību aizstāvēšanas cīņā nepavīd arī neliela daļa liekulības? Vai cīnoties pret stereotipiem nenonākam otrā grāvī?

Sievietes cenšas būt labas mātes, saimnieces un pierādīt sevi profesionālā līmenī, nezaudējot nedz savu vizuālo sievišķību, nedz intelektu, kas, kā saka klasiķi "nāk no iekšām". Lai gan no otras puses: būt pārlieku sievišķīgai īsti vairs nav modē. Lai gan... būt pārlieku stiprai un ambiciozai arī nav labais tonis. Tāda eklektika vispārākajā pakāpē. Tam visam pa vidu vēl arī vēlme patikt vīriešiem, jo kura gan grib palikt "vecmeitās"?

Samanta Tīna šonedēļ uzrunājusi Latvijas sievietes, norādot: "Mēs esam skaistas un unikālas, bet ko no mums prasa sabiedrība!? Mums ir jābūt labām un priekšzīmīgām sievām un atbildīgām mammām, saimnieciskām, jo jāatbild par virtuvi un tajā pašā laikā jābūt izglītotām, jo vajadzības gadījumā ir jāiet un jāstrādā. Ko no mums vēlas vīrietis!? Lai arī sieva visu dienu ir strādājusi, vakarā viņai mājās ir jābūt seksīgai un jāmizo kartupeļi augstpapēžu kurpēs. Taču tā nenotiek! Jebkura sieviete teiks: «Vecīt, esmu pārgurusi, visu dienu strādājot!» "

Aiz loga ir 21. gadsimts un pasaulē šobrīd ir dzimumu "karš", bet, manuprāt, Latvijā, par spīti visam, šie tradicionālie sieviešu stereotipi ir dzīvāki par dzīviem. Un ļaunākais - mēs pašas tos producējam tālāk, mācot un deklarējot, ka sievietēm vienkārši ir jāspēj viss. Kādām tad pēc sabiedrības domām ir jābūt sievietēm? Stiprām un neatkarīgām? Vai tomēr maigām un pakļāvīgām? Vai varbūt intelektuālām un saprotošām? Ak, jā. Vēl pašpietiekamām. Un protams - saimnieciskām, praktiskām, līdzsvarotām. Ar labām angļu valodas zināšanām, zaļajiem īkšķīšiem, dzimušām ar pavārnīcu un dzejoļu krājumu rokās.

Vai mēs maz drīkstam kaut ko nevarēt? Vai tiešām nedrīkstam atzīt, ka kaut ko nespējam, negribam un par to nejusties vainīgām?

Komentē 1

 
Anonīms
 

Vienmēr palaižu pa priekšu sievietes un dodu vietu sabiedriskajā. Paldies dievam vēl neviena nav metusies virsū un nolamājusi par seksistu. Parasti uzsmaida, daža pat paldies pasaka.

11.decembris 2019 Atbildēt
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 1:41

Jaunākās diskusijas