Meterologs pastāsta, kur patiesībā ir lielākais gaisa piesārņojums

"Runājot par gaisa kvalitāti, jāatceras, ka lielākais piesārņojums parasti ir iekštelpās, tādēļ glābiņu telpās var rast vien tad, ja ir ierīkota gaisa attīrīšanas sistēma vai tiek darbināta kāda attīrīšanas ierīce. Izņēmums ir īslaicīgs liels piesārņojums - smogs, ugunsgrēka dūmi," raksta Trallis.

Viņš norāda, ka galvenie PM2.5 un PM10 piesārņojuma avoti iekštelpās ir krāsnis un plītis, īpaši malkas apkure un ēdiena gatavošana augstā temperatūrā jeb cepšana, kā arī smēķēšana un sveču vai smaržkociņu dedzināšana.

Kā zināms, visu Eiropu, izņemot galējos ziemeļaustrumus, pārklājis silta gaisa slānis, zem kura "iesprūdis" vēsāks gaiss. Gaisa slāņu sajaukšanos kavē plašs augsta spiediena apgabals.

Nedēļas vidū sliktākā gaisa kvalitāte gaidāma Centrāleiropā, arī Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Latvijā gaisa kvalitāte nedaudz uzlabosies, salīdzinot ar situāciju nedēļas sākumā.

Sākotnējie dati liecina, ka piesārņojums ar daļiņām PM2.5 šajās dienās Latvijā caurmērā ir augstāks nekā 2020.gada oktobra sākumā, kad gaisu piesārņoja ugunsgrēku dūmi no Krievijas un Ukrainas, bet daļiņu PM10 koncentrācija valstī kopumā nav tik augsta.

PM10 ir putekļi, kuru diametrs ir līdz 10 mikrometriem, PM2.5 - cietās daļiņas ar diametru līdz 2,5 mikrometriem. Vairāk nekā pusi no PM10 piesārņojuma veido PM2.5 daļiņas. PM2.5 daļiņas galvenokārt rodas degšanas procesos.

Iedzīvotāji, jo īpaši jutīgākie, var izjust gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību. Cilvēkiem ar elpceļu un sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām būtu jāierobežo pastaigas un jebkāda veida liela fiziskā slodze. Ikvienam, ja sāk sūrstēt kakls vai nāk klepus, jāierobežo fiziskās aktivitātes.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.