Infektoloģe atklāj sajūtas pēc Covid-19 potēm

"Pēc pirmās man pilnīgi nekas nebija," atklāj Vīksna un piebilst, ka vienīgi jutusi gandarījumu, ka vakcīna beidzot ir pieejama.

Pēc otrās vakcīnas devas profesora sajutusi diskomfortu muskulī, kurā ievadīja vakcīnu.

"Es gribu teikt, ka lielākas reakcijas un tādas košākas pēc otrās vakcinācijas ir jauniem cilvēkiem - temperatūra, sāpes un viss pārējais," pauž Vīksna.

Jau vēstīts, ka kopumā par gatavību vakcinēties, kad radīsies tāda iespēja, aptaujā paziņojusi tieši puse Latvijā aptaujāto iedzīvotāju, lai gan par nodomu atteikties potēties teikuši 38%, bet vēl 12% nav varējuši sniegt konkrētu atbildi, liecina aptauja, kuru pēc "lsm.lv" pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

No tiem, kuri mājās runā latviešu valodā, vakcinēties pret Covid-19 gatavojas 58%, no tiem, kuri runā krievu valodā, - 37% respondentu. Tomēr aptaujā vislielāko gatavību vakcinēties demonstrējuši cilvēki, kuriem ir visnopietnākā attieksme pret šo slimību, - cilvēki solīdā vecumā, proti, 56% respondentu, kas vecāki par 76 gadiem, paziņojuši, ka nodomājuši noteikti vakcinēties, kad radīsies tāda iespēja, vēl 18% - ka, visticamāk, to darīs. Ar viņiem solidāri ir arī paši jaunākie (18-24 gadus vecie) - 61% un tas ir jūtami vairāk par visu respondentu kopējo rādītāju 50%.

Tomēr aptauja demonstrē, 9% respondentu uzskata, ka ne Covid-19 izraisošais vīruss, ne epidēmija neeksistē, vēl 8% bija grūtības atbildēt, bet 83% šim apgalvojumam nepiekrita. Šāda nostāja ir tipiska praktiski visām aptaujas aptvertajām grupām - atkarībā no vecuma "noliedzēju" daļa svārstās no 5-6% (gados visjaunākie un visvecākie respondenti) līdz 14% (vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem). To īpatsvars, kuri uzskata, ka vīruss un epidēmija pastāv, ir 90% starp senioriem un 88-89% starp visjaunākajiem dalībniekiem.