Un viens no iemesliem gausajam potēšanas tempam - daudzās Latvijas slimnīcās personāls vienkārši nevēlas vakcinēties.
Piemēram, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, gatavi vakcinēties ir vien 10% personāla. Tomēr pašā vakcinācijas sākumā situācija bijusi vēl kritiskāka - potēties gatavojās 5% jeb pussimts no aptuveni 1000 mediķiem.
Problēma Daugavpilī, - liela daļa personāla šeit uzķeras plaši izplatītajai dezinformācijai un viltus ziņām par vakcīnām. Daugavpils slimnīcas vadītājs uzsver, ticamas informācijas slimnīcas iekšienē ir gana daudz. Taču saspringtajā darba grafikā, personālam neatrodas laika tajā iedziļināties.
“Viņi, atpūšoties jau mājās, skatās sociālos tīklus un masu medijus. Un, protams, galvenokārt viņiem jau sapratne par esošo situāciju veidojas no masu medijiem un viņi izplatītās informācijas. Nemaz nerunājot par visu dezinformāciju, kas izplatās sociālajos tīklos,” norāda “Daugavpils reģionālās slimnīcas” vadītājs Grigorijs Semjonovs.
Arī Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns norāda, pandēmija izrādījusies laba augsne dažāda veida dezinformācijas izplatībai.
“Ļoti daudzi nekritiski pārsūta informācija, kurai nav pierādījumu. Un būtībā šī informācija ir galīgi aplama, bet cilvēkos izraisa trauksmi, satraukumu, neticību oficiālo varas iestāžu un ekspertu piedāvātajai informācijai.”
Taču īpaši bīstami ir, ja dezinformācija izplatās mediķu vidū. Par to bažas arī Daugavpils slimnīcas vadītājam. Viņaprāt, ir risks, ka šā brīža gausā vakcinēšanās aktivitāte slimnīcās, varētu smagi skart arī tālāko vakcinācijas plāna izpildi.
“Sabiedrība tak skatās uz to, kas notiek pirmajā līmenī. Un, ja medicīnas darbinieki plaši nevakcinēsies, es varu teikt, ka ietekme uz pārējiem iedzīvotājiem būs pat sliktāka,” norāda Semjonovs.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
M Dextutor
Šodien, 0:26
