Saslimšana ar Covid-19 pamatīgi maina kāda Latvijas iedzīvotāja dzīvi

tautaruna.lv 3.decembris 2020, 11:30
 
Privātais arhīvs
Spēkavīrs, kurš vairs nevar pacelt pat hanteli... Tā varētu teikt par Kristapu, kurš no augumā ražena, fiziski spēcīga vīra pusotra mēneša laikā pārvērties par cilvēku, kas ar grūtībām var noiet 100 metru, vēsta "jauns.lv".

44 gadus vecais uzņēmējs Kristaps ar Covid-19 saslima pēc tam, kad ar to Natālijas Draudziņas vidusskolā inficējās viņa dēls. Saslima visa ģimene, bet Kristaps vissmagāk - viņš vairākas nedēļas pabija slimnīcā. Un tieši ar savām reportāžām no palātas Kristaps kļuva pazīstams visā Latvijā. Viņš aktīvi (cik nu bija spēka) sociālajā tīklā "Twitter" reportēja par savu veselības gaitu, par notiekošo palātā, atbildēja uz jautājumiem, dalījās pieredzē. Tagad Kristaps ir atgriezies mājās, taču veselība atgriezusies vēl nav.

Kristaps nu atzīts par veselu no Covid-19, un viņš drīkst iziet sabiedrībā. “Neesmu infekciozs jau ilgāku laiku. Kādā desmitajā dienā slimnīcā man asinīs parādījās antivielas, kas nozīmē, ka slimība ir pārslimota un vīrusu vairs nevaru izplatīt,” paskaidro Kristaps, kuram paredzēta vizīte pie pulmonologa, kurš tad noteiks, vai ir kādi paliekoši plaušu bojājumi un kāda būs turpmākā ārstēšana. Ar veselību tagad esot daudzmaz labi, tikai ātri uznāk nespēks. “Pēc noietiem 50 metriem jau pietrūkst spēka, bet pie 70 metriem pulss rāda 120 sitienu minūtē! Agrāk tādu pulsu sasniedzu pēc pamatīgas velobraukšanas. Pa trepēm arī kāpt ir grūtības. Dzīvoju ceturtajā stāvā, un jau pusceļā pulss sasniedz 130 sitienus!” stāsta vīrietis.

Nogurums ir teju vai vienīgais simptoms, kas saglabājies pēc slimošanas, taču tas pamatīgi ietekmē viņa dzīves kvalitāti. “Es taču nespēju paveikt visvienkāršākās ikdienišķās darbības. Piemēram, man patīk gatavot, taču nogurdina pat stāvēšana pie plīts! Tāpēc ēst taisu sēžot. Suni izvest staigāt nevaru, viņš mani aizvilks pa gaisu, jo nespētu noturēt...

Aizbraucu Vecāķos pastaigāt gar jūru, bet kāda iešana! Labi, ka tur soliņi ir ik pēc 50 metriem, - varēju sēdēt pie jūras un atpūsties.

Kāpēc ir tāds nogurums, nezinu… Plaušas strādā uz pilnu klapi, elpot nav grūtību, skābekļa līmenis asinīs ir normas robežās, bet šis vīruss ar cilvēka organismu izdara ko tādu, ka pēc slimošanas ilgstoši ir pamatīgs nogurums. Un ne jau man vienīgajam tā, tviterī izlasīju, ka ar tādām pašām problēmām saskāries viens ultramaratonists no Latvijas. Un, ja pat viņam - cilvēkam, kuram izturība uztrenēta ilgstošai fiziskai slodzei, - nogurums iestājas ļoti ātri, tad nez kā jūtas netrenētie?” vaicā Kristaps.

Cik ilgi viņam tā nāksies justies, nav ne jausmas. “Esmu lasījis, ka citiem Covid-19 pacientiem spēki atgriezušies pēc vairākiem mēnešiem, pat pēc pusgada,” teic Kristaps, kurš tagad vingrinās, cilājot kilogramu smagas hanteles. Lielākiem svariem viņam pagaidām nav spēka, bet vēl pirms pusotra mēneša Kristaps varēja pacelt pat vairāk nekā 100 kilogramu. Jā, līdz saslimšanai ar Covid-19 Kristaps bija sportisks vīrs - nodarbojās ar smagatlētiku un ikdienā pārvietojās ar velosipēdu.

“Dzīvoju Rīgā, bet Babītē man bija objekts, līdz ar to vairāk nekā pusotru gadu ikdienā - gan ziemā, gan vasarā - ar velo nominos no Rīgas uz Babīti un atpakaļ, kā arī citās darīšanās. Vēl regulāri apmeklēju svaru zāli, cēlu svaru stieņus ar trīsciparu skaitļu kilogramiem. Ar bicepsu, īpaši neiespringstot, cilāju 85 kilogramu stieni! Bet tagad nevaru kilograma hanteli pacelt desmit reižu... Tas ir milzīgs psiholoģisks šoks, tikai tagad esmu ar to samierinājies - ka mēneša laikā no laba amatieru līmeņa esmu nokrities... līdz nekam... Pat mans suns zobos var smagāku hanteli pacelt nekā es! Psiholoģiski tas ir pamatīgs trieciens, ka jāatgūst spēki teju no pilnīgas nulles,” šausminās Kristaps.

Slimojot ar Covid-19, Kristaps zaudējis 20 kilogramu, bet līdz tam viņš svēra 124 kilogramus. Re, re - lielais svars noteikti bijis pie vainas, kāpēc tik smagi saslimis, noteikti kāds iesauksies. Taču Kristaps to noliedz, sakot, ka pie viņa auguma un muskuļu masas šie kilogrami nav bijis nekas “lieks”.

“Esmu 189 centimetrus garš, man krūšu apkārtmērs bija 132, bet viduklī 96 centimetri. Tie, kas cilā svarus, sapratīs, ko tas nozīmē. Proti, ka es nebiju resns! Jā, man nebija “sešpakas”, taču arī alus vēders nekarājās pāri jostai. Slimnīcā ārsti pat atzina, ka tauku procents pret muskuļu masu man bija salīdzinoši mazs, taču organismam bija, no kā ņemt enerģiju. Ja es būtu tievais tips, iespējams, ģībtu, būtu jādod papildu sistēmas,” atrunājas Kristaps.

Avots

Komentē 2

 
Anonīms
 

Turies, Kristap, jptvjmķ!

3.decembris 2020, 13:36 Atbildēt

Jaa! Turies! un njirdzeji lai necer, naaks atpakalj visiem.

7.decembris 2020, 14:55 Atbildēt
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 3:49

Jaunākās diskusijas