Par inficēšanos ar Covid-19 uzzina pēc izslimošanas

tautaruna.lv 20.oktobris 2020, 17:30
 
Oksana Džadana/F64
Latvijas iedzīvotāja Baiba Loce bija viena no pirmajām, kas pavasarī salīdzinoši smagā formā izslimoja Covid-19. Ar savu pieredzi viņa dalījās Māras Rozenbergas materiālā "Latvijas Radio".

Baiba vada ziedu vairumtirgotāja Rīgas filiāli.

“Pirmie simptomi man parādījās 1.- 2.martā. Bet nāca 8. marts, mans darbs ir saistīts ar ziediem, un tajā brīdī jau tu par to nedomā. Tobrīd tas viss likās vēl kaut kur tālu. Pie mums jau vēl nekā nebija. Likās - esmu vienkārši apaukstējusies, jo nonstopā skrēju, strādāju, bija pavasaris. Vienā vakarā, 3. vai 4.martā, temperatūra uzkāpa līdz 38,5 grādiem. Nu, ko - iedzer paracetamolu, no rīta celies un ej uz darbu,” atceras Baiba.

Darbā gāja karsti, tāpēc Baiba vairākas dienas mēģināja iztikt ar pretdrudža zālēm un turpināt strādāt. Līdz fiziski sabruka.

“Ceļojusi es nebiju, bet tajā brīdī nāca iekšā ļoti daudz ziedu no Holandes - un tās ir fūres, kuru šoferi brauc cauri visai Eiropai. Un, protams, neviens šoferis jau neteiks, ka ir slims vai jūt simptomus. Bija arī ļoti liela klientu plūsma, visi brauca pakaļ ziediem. Toreiz, marta sākumā, jau vēl neviens nedomāja, ka te tas vīruss ir un ka mēs jau varam sākt slimot,” stāsta Baiba.

Tobrīd, marta sākumā, Covid-19 testus veica ļoti ierobežoti - tiem, kas ceļojuši, un viņu kontaktpersonām, bet uz maksas testiem bija nedēļām gara rinda, tāpēc Baiba pie testa netika. Taču temperatūra strauji kāpa, jau pēc pāris dienām ģimenes ārsts maskā atbrauca izklausīt plaušas un secināja - abpusējs plaušu karsonis. Baiba sāka dzert antibiotikas. Vienas, otras, tad vēl arī trešās un ceturtās. Nelīdzēja.

“Tā kā sāku dzert antibiotikas un nekas nepalīdzēja, viņš teica: “Baiba, tev ir Covid-19. Lai viņi netaisa analīzes, ja neuzskata par vajadzīgu, bet esmu simtprocentīgi pārliecināts. Jo ar šīm zālēm tev bija jātiek uz ķepām jau pēc nedēļas,” ārsta teikto atminas sieviete.

Ziedu bāzē Baiba vada veselu komandu un atstāj enerģiska, pozitīva cilvēka iespaidu, kurš par grūtībām daudz nesūdzas, bet iet un dara. Tomēr, atceroties slimības smagākos brīžus, viņa neslēpj - bijis ļoti slikti.

“Sāp plaušas. Ja kāds man teiktu, ka var sāpēt plaušas, es neticētu. Tas ir tā, ka nevar ievilkt elpu. Maksimums ir tādi īsi elpas vilcieni, jo, tiklīdz tu mēģini ieelpot dziļāk, tā sāp. Klepus ir rets, bet, kolīdz sāk kasīt, jau ir bail, jo zini, ka sāpēs. Sāp tā, ka tu, pieaudzis cilvēks, raudi,” sajūtas apraksta Baiba.

Baiba atceras, ka pusotru nedēļu temperatūra turējusies virs 38 grādiem.

Bezspēks bijis tik liels, ka vienistabas dzīvoklī līdz virtuvei nav varējusi aiziet bez apstāšanās.

Izsauca ātro palīdzību, izstāstīja situāciju, taču pie Covid-19 analīzēm atkal netika.

“Atbrauca brigāde, uzlika man respiratoru, paši maskās, un sāka man taisīt kardiogrammu. Prasīju - kāpēc, jo es gaidīju analīzes. Man atbildēja: “Nē, jūs neesat kritērijos, kam taisa analīzes, visas brigādes tās neņem.” Piedāvāja braukt uz slimnīcu, bet brīdināja, ka gaidīšanas laiks uzņemšanā būs, ja pareizi atceros, septiņas līdz deviņas stundas. Ja tev ir slikti un grūti elpot, protams, tu izvēlies gulēt gultā mājās, nevis sēdēt slimnīcas uzņemšanā un nezināt, kas būs tālāk,” stāsta Baiba.

Marta vidū temperatūra beidzot sāka kristies, bet vēl divas nedēļas turējās virs 37 grādiem. Ar saviem trim bērniem visu šo laiku Baiba sazinājās tikai videozvanos, jo baidījās, vai joprojām nav lipīga. Kad aprīļa sākumā viņai beidzot veica Covid-19 testu, tas jau bija negatīvs. Dažs mēģināja teikt, ka tas bijis vienkāršs plaušu karsonis.

“Man ir bijis plaušu karsonis, es zinu, kā tas bija un kāds toreiz bija klepus. Tās ir divas dažādas lietas,” uzsver Baiba.

Punktu šaubām pielika antivielu tests, uz ko Baibu nosūtīja ģimenes ārsts.

Antivielas apliecināja, ka izslimots nekas cits kā tieši Covid-19. Bet oficiālajā Covid-19 statistikā Baibas nav. Nav arī viņas kolēģes, kura ar līdzīgiem simptomiem saslima drīz pēc Baibas, tikai vieglākā formā. Arī viņa toreiz vēl analīzēm nekvalificējās.

Baiba darbā atgriezās pusotru mēnesi pēc saslimšanas, bet sekas izjuta vēl ilgi.

“Kad viss beidzās, man vajadzēja vēl pusotru mēnesi, lai atkoptos. Bija vājums, galvas reiboņi, pavājināta garša. Elpojot bija sajūta, ka kaut kas ir priekšā. Vienu rītu pamodos, nožāvājos un sapratu - wow, es ievilku pilnas plaušas! Tas ir tāds prieks, ka tu to vari izdarīt! Tas nav smieklīgi, un tās nav blēņas, tas tiešām ir briesmīgi,” saka Baiba.

Par laimi, piecus mēnešus vēlāk Baiba slimības sekas vairs neizjūt, bet šajā laikā saskārusies gan ar lielu atbalstu, gan arī ar neticīgajiem, kuri apšauba viņas slimību un atsakās dezinficēt rokas, ienākot ziedu bāzē.

Naidīgi komentāri internetā viņu neuztrauc, drīzāk rada žēlumu un neizpratni.

“Tagad es saku - dod Dievs tev nekad ar to nesaskarties. Ne tev, ne taviem mīļajiem. (..)

Man tas bija tāds laiks, lai pārdomātu dzīves vērtības. Nevienam nenovēlu. Cerams, ka kāds dzirdēs un uzklausīs,” nosaka Baiba.

Avots

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.

Vēl sadaļā

 
 
 
 
 
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 17:39

Jaunākās diskusijas