"Vakars skeitparkā. Tikai puiši. Vecums aptuveni 9-15 gadi. (...) Man abi 7gadnieki pavisam iesācēji braukāšanā pa parku. Braukā lēnām un uzmanīgi.
Citi nedaudz vecāki viņiem aizrāda, lai te pa vidu nebraukā, jo taču traucē. Un tad piebrauca viens (iespējams vecākais no visiem) un pateica - puiši, beidziet, arī mēs taču reiz mācījāmies, ļaujiet viņiem braukt.
Pēc laiciņa manējie stāv uz augstās rampas un saprot,ka nevar nobraukt,jo lejā lielie ar trikiem un savu ātrumu visu laiku aizšķērso viņiem ceļu. Tā nu viņi stāv. To pamanīja viens no lielajiem puišiem, piebrauc pie viņiem un uzsauc savējiem - mēs skeitparkā esam visi kopā kā savējie, palaidiet nobraukt arī mazos, un pats brauca līdzi, kamēr viņi tika garām. Tālāk piedāvāja parādīt mazos knifus, kā vislabāk sākt mācīties braukāt.
Waau!! Tas bija tik ļoti, ļoti sirdi sildoši un superīgi!! Tas nozīmē, ka tomēr pasaule vēl neiet uz bezcerīgu necilvēcības galu! Labais vēl tomēr pastāv!! Ir tik labi, ka bērniem ir šādi parki, un tādus vajag arvien vairāk!! Es par nobrāztiem ceļiem, nevis dienām pie datora!!" raksta Anna.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.